Ziemeļvalstu zinātnieki iesaka kāpināt mežizstrādes apjomus

Somijas un Zviedrijas zinātnieki pauduši viedokli, ka Somijai un Zviedrijai vajadzētu uzstādīt kopīgu stratēģisku mērķi – veicināt mežu apsaimniekošanu ar mērķi palielināt koksnes pieaugumu un mežizstrādes apjomus. Daudzas vides organizācijas iesaka tieši pretējo: samazināt ciršanas apjomus un aizsargāt vairāk mežu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Tām ir labi nolūki, bet fakti liecina, ka lielāko labumu klimatam dod apsaimniekoti meži.

Atstājot mežu neskartu, sākuma posmā oglekļa krājumi mežā palielinās. Tomēr samazinās arī mežu pieaugums, jo koki noveco un mirst. Pienāk kāds brīdis, kad atmirst tikpat daudz koku kā izaug no jauna, un tad mežs vairs nespēj palīdzēt klimatam kā oglekļa krātuve. Apsaimniekotā mežā veci, nobrieduši koki tiek aizstāti ar jauniem, veselīgiem stādiem, lai uzturētu strauju meža augšanu. Tāpēc mežu ciršana rada priekšnoteikumus straujai meža augšanai.

Galvenā dabas aizsardzības problēma nav mežu aizsardzība. Svarīgākā risināmā problēma ir klimata pārmaiņu radītie draudi, ko izraisa ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšanās atmosfērā. Īpaši krasi to izjūt trauslās ekosistēmas Arktikā un gar koku augšanas ziemeļu robežu, kur klimata pārmaiņām var būt ārkārtīgi smagas sekas.

Oglekļa dioksīda emisijas galvenokārt rada ogļu un naftas izmantošana un cementa ražošana. Tāpēc no dabas aizsardzības viedokļa liels uzsvars jāliek uz to, cik svarīgi ir samazināt ogļu, naftas un cementa izmantošanu un aizstāt tos ar atjaunojamiem produktiem.

Taču nav iespējams ar meža produktiem aizstāt visu, kas saražots no oglēm, naftas un cementa, ja vien koksnes pieaugums ievērojami nepalielinās, salīdzinot ar pašreizējo līmeni. Tieši šeit slēpjas patiesais izaicinājums – kā vēl vairāk palielināt mežu augšanu? Vajadzīgi stimuli mežu īpašniekiem piedalīties klimata darbā. Zviedrija un Somija tādējādi varētu būt pionieri, parādot, kā politiķi, mežrūpniecības nozare un zemes īpašnieki kopīgi spēj radīt nosacījumus pasaulei bez fosilā kurināmā.

Avots: Svenska Dagbladet, LVM