Zaļais kurss samazinās mūsu materiālo labklājību

«Šā gada pavasara un vasaras mēneši pirmapstrādātājiem, dēļu un plātņu ražotājiem, deva negaidīti lielu peļņu.

Visticamāk, līdz šī gada beigām daļa no šīs peļņas izkusīs, jo pēdējais ceturksnis būs smags. Taču vidēji gads būs bijis labs,» tā šī gada «Latvijas Avīzē»10.novembrī paudis  Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Pieaug izejmateriālu cenas

«Mēbeļu un koka māju ražotājiem šis gads nebūs vērtējams kā veiksmīgs, jo viņi nevarēja šo trako cenu kāpumu pārnest uz saviem pircējiem. Cenu pieaugums šajā sektorā nekādā veidā nebija samērojams ar cenu pieaugumu izejmateriālam. Ne tikai koks, bet arī metāls, plastmasa, pilnīgi viss kļuva nesalīdzināmi dārgāks. Kaut arī šobrīd materiāliem cenas kritušās, iestājies jaunais izmaksu vilnis, ko atnesusi enerģija. Nozare ir atkarīga no elektrības. Kokrūpniecība kopā ar mēbeļu ražotājiem patērē vairāk nekā 40% no visas elektrības, ko Latvijā patērē pārstrādes rūpniecība. Tālākapstrādē ir tā – to, ko viņi vinnē no izejmateriālu cenu samazinājuma, to zaudē uz elektrības cenu pieauguma. Tā ka apstākļi ir ļoti sarežģīti.

Zaļš, bet ārkārtīgi dārgs virziens…

Teorijā Zaļais kurss ir ārkārtīgi pareiza lieta. Jo klimata izmaiņas un milzīgi emisiju apjomi, ko veicina vecā veida dzīves stils un tautsaimniecība, kas to apmierina, ir reāli. Tāpēc Eiropa, kurā pietiekami turīga sabiedrība var atļauties zaudēt naudu, lai attīstītos un pielāgotos klimata izmaiņu izaicinājumam, pieņēmusi lēmumu attīstīt tehnoloģijas, kuras tālāk tirgosim visai pasaulei. Un tādējādi atkal kļūsim par vienu no pasaules ekonomikā nozīmīgākajām vietām. Tik tālu šī ideoloģija ir pareiza.

Bet reālā dzīve ir citāda. Vajadzīgas investīcijas. Tas nozīmē, ka mēs no sava maciņa izņemam naudu, ieguldām to kaut kādā jaunā procesā, par kuru nav skaidrs, kad un vai vispār tas atmaksāsies. Vai Latvija ir attīstījusi kaut vienu jaunu tehnoloģiju? Dānija kļuvusi par vēja enerģijas tehnoloģiju eksportētāju un pelna labu naudu. Eiropa kopumā tur ir ieguvēja, bet Latvija bijusi tikai tā, kas piemaksājusi.

Ir godīgi jāpasaka divas lietas. Pirmā: Zaļais kurss būs. Mēs no tā neizvairīsimies. Un kopumā tas nav nepareizs. Bet otrā lieta: Zaļais kurss samazinās mūsu materiālo labklājību, pirktspēju un iespēju tērēt savu naudu tā, kā mēs to esam pieraduši.

Ir arī vēl viens aspekts. Liela daļa no mūsu ikdienas SEG emisijām rodas nevis tādēļ, ka bagātības dēļ mums būtu pārlieku liels patēriņš, bet gan no nabadzības, jo nevaram atļauties energoefektīvus risinājumus. Vidējais autoparks Latvijā ir 14 gadu vecs – savā ziņā līdzināmies Vācijas šrotam. Tikai pāris procenti no Latvijas ēkām atbilst mūslaiku energoefektivitātes prasībām. Arī ēkas, kuras kurinām ar malku, neatbilst mūsdienu energoefektivitātes prasībām. Tajā pašā laikā Zaļais kurss dod ļoti daudz iespēju. Bet tās nav pašsaprotamas,» norādījis  Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.