Vētra posta Austrumvidzemes mežus

Foto: VMD

3. jūlija negaisa laikā pamatīgi postījumi nodarīti Latvijas Ziemeļaustrumos – gan privātajos, gan valsts mežos lauzti un izgāzti koki vairāk nekā 5000 hektāru platībā, ziņo Valsts meža dienests (VMD). Lai novāktu nolauztos un izgāztos kokus no mežu ceļiem vien, bija vajadzīgas vairākas dienas.

Zvārtavā atkārtojusies 2005. gada nelaime

Kā informē Valsts meža dienests, Zvārtavas puses meži ir nopostīti līdz nepazīšanai. Vētra un stiprais negaiss ar milzīgiem krusas graudiem Zvārtavas pagastā kā ar izkapti nopļāvusi milzīgus kokus privātmāju pagalmos un arī Aumeisteru kapos. Brāzmainais vējš norullēja «Rannil» jumtu Mierkalna tautas namam kā konservu bundžai vāku un pēc provizoriskiem datiem nopostīja apmēram 3500 hektārus privātos un valsts mežus. Vētra ar visām saknēm izcēla milzīgas egles, nolauza vai nolieca priedes. Sakritušie koki daudzviet bloķēja autoceļus, padarot neiespējumu pārvietošanos pa ierastajiem maršrutiem.

Uz vētras skarto teritoriju pirmais izbrauca Gaujienas nodaļas vecākais mežzinis Edgars Veršelo, kurš atvaļinājuma laikā aizvieto Zvārtavas apgaitas mežzini. Par notikušo viņš informēja virsmežzini, sakot, ka Zvārtavas apgaitā ir atkārtojies 2005. gads (2005. gada janvārī vērtas postījumi skāra visu Latvijas teritoriju).

Vētras postījumi ir skāruši arī nelielākas teritorijas Lizuma, Lejasciema un Gaujienas puses mežos. Daudzās vietās nopostītas elektrolīnijas, ēkām norauti jumti, pamatīgi sabojāti labības lauki un piemājas dārzi, radot ievērojamus zaudējumus. Tomēr vislielākos zaudējumus piedzīvojuši mežu īpašnieki, kuru mežos paviesojās negaiss, jo sekas no vētras postījumiem būs jūtamas vairāku gadu garumā, atšķirībā no labības laukiem, mežs neatjaunojas vienas sezonas laikā.

LVM mežizstrādes darbus plāno steidzamā kārtā

Kā ziņo AS «Latvijas valsts meži» (LVM), 3. jūlija virpuļviesulis, kas sev līdzi nesa stipru vēju un lietus gāzes ar krusu, nav saudzējis LVM Austumvidzemes reģiona mežus. Apsekojot teritoriju, lielākie vētras postījumi konstatēti meža masīvos Gaujas upes kreisajā krastā no Lipšiem Valkas novadā līdz Mālmuižai Gulbenes novadā, kur lauzti, gāzti un liekti koki dažādos virzienos apmēram 4,6 tūkstošu hektāru platībā.

Bojāti koki konstatēti visu vecumu mežaudzēs – gan saimnieciskos mežos, gan aizsargājamos mežos. To apjoms sasniedz 70 tūkstošus m3. Sākotnējā operatīvā informācija par bojāto koku apjomu tika apzināta gar ceļiem, kurus pirmos atbrīvoja no pārgāzušajiem un pārkritušajiem kokiem vai to daļām. LVM darbinieki notikuma vietā organizēja darbus ceļu atbrīvošanai, lai iebrauktu meža masīvā, kā arī tika atbrīvotas elektrolīnijas un citi infrastruktūras objekti.

Pašreiz vētras skartajās platībās tiek sagatavotas sanitārās cirtes, kā arī tiek plānoti steidzami mežizstrādes darbi, lai iespējami ātrāk savāktu kokmateriālus, nezaudējot to kvalitāti, un lai kritušie koki neveicinātu meža kaitēkļu savairošanos.

Vētras seku likvidēšanai ciršanas apliecinājumus izsniegs 5 dienās

Lai operatīvi būtu iespējams veikt vētras postījumu sakopšanu, steidzami plānojot mežizstrādes darbus un lai iespējami ātrāk savāktu kokmateriālus, nezaudējot to kvalitāti un meža īpašniekiem būtu pēc iespējas mazāki zaudējumi, Valsts meža dienests pieņēmis lēmumu, ka Ziemeļaustrumu un Ziemeļvidzemes virsmežniecības teritorijā pēc iesnieguma par koku ciršanu sanitārajā cirtē saņemšanas mežniecībā, apliecinājuma koku ciršanai izsniegšana tiks nodrošināta piecu darba dienu laikā.

Ņemot vērā postījumu apjomu un laika apstākļus, katram meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāzina, ka:

1) Visā valsts teritorijā ar 2. maiju ir noteikts meža ugunsnedrošais laikposms. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laika posma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā un jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai, nepieciešamības gadījumā, meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties.

2) Laika apstākļos, kādi ir patlaban (silts un mitrs) koksne ātri bojājas un ir paaugstināts risks slimību un kaitēkļu izplatībai, līdz ar to pēc iespējas ātrāk jāorganizē bojāto koku izvākšana no meža.

3) Daļa no postījumu skartās teritorijas atrodas aizsargājamo ainavu apvidū «Ziemeļgauja», kur apsaimniekošanā jāievēro papildus nosacījumi, ko nosaka Ministru kabineta 20.11.2008. noteikumi Nr. 957 «Aizsargājamo ainavu apvidus «Ziemeļgauja» individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi».

Valsts meža dienests veic meža veselības stāvokļa uzraudzību visos Latvijas mežos, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanu tādā veidā, kas nepasliktinātu meža veselības stāvokli, savlaicīgi konstatējot kaitēkļu un slimību savairošanos.

Avots: Valsts meža dienests, LVM