Valsts meža dienests augustā svin 30 gadu jubileju

Pagājuši jau 30 gadi, kopš 1993. gada 3. augusta, kad ar Ministru kabineta rīkojumu tika dibināts Valsts meža dienests (VMD).

Lai atzīmētu notikumu, atskatītos uz paveikto un iezīmētu attīstības perspektīvas, dienests šā gada 4. augustā LBTU Meža fakultātē Jelgavā organizēja konferenci «Valsts meža dienesta attīstības izaicinājumi».

Atskatoties uz 30 gadu darbību

VMD šajā laikā ir nodrošinājis meža un meža zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādejādi nodrošinot meža platību nesamazināšanos, meža zemju vērtības pieaugumu, sniedzot savu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībai.

Bijušie Valsts meža dienesta ģenerāldirektori:

Kazimirs Šļakota 1991.XI – 1994.XII

Arvīds Ozols 1995 I – 1997 VI

Arnis Melnis 1997 VI – 1999 X

Aigars Dudelis 1999 X – 1999 XII

Otto Žvagiņš 2000 I – 2004. XII

Baiba Rotberga 2004 XII – 2005 III

Jānis Kinna 2005 III – 2008 IX

Raitis Apinis 2008 IX – 2009 I

Jānis Kinna 2009 I – 2011 IX

Andis Krēsliņš 2011 IX – 2020 VII

Aina Stašāne 2020 VII – 2022 VIII

Dienesta darbības laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas dienesta struktūrā, veicamajās funkcijās un uzdevumos, pielietojamās tehnoloģijās, dienesta darbinieku tehniskajā nodrošinājumā un profesionālajā kvalifikācijā.

Šobrīd VMD strādā ap 390 mežsaimnieki, sezonāli nodarbināti ap 580 darbinieki. Dienests turpina attīstīties, vienlaicīgi saskaroties ar izaicinājumiem, ko nosaka vispārīgie valsts pārvaldes attīstības virzieni un meža politikas attīstība Latvijā, Eiropas Savienībā un globāli.

Attīstīsies trīs virzienos

Konferencē tika runāts par dienesta izaugsmi, sadarbības aspektiem, dienesta uzturētās valsts informācijas sistēmas Meža valsts reģistra attīstību, tai skaitā klientu portālu, kas ļaus meža īpašniekiem, medniekiem un meža inventarizācijas veicējiem ērtāk izmantot Valsts meža dienesta pakalpojumus.

Jubilejas gadā Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols iezīmē turpmākās attīstības trīs galvenos virzienus – dienesta iekšējās struktūras, funkciju un resursu optimizācija, meža uguns apsardzības sistēmas attīstība un digitālo risinājumu attīstība.

«Dienests pēdējos gados ir konsekventi gājis uz digitālu dokumentu apriti. Esam attīstījuši Meža valsts reģistru, šobrīd strādājam pie klientiem draudzīgas un intuitīvi viegli saprotama klientu portāla izveides, vienlaicīgi nepārtraukti uzlabojot sistēmas funkcionalitāti pašiem dienesta darbiniekiem,» informē Arvīds Ozols.

Par Meža valsts reģistra attīstību ziņoja Valsts meža dienesta Meža resursu reģistra departamenta direktors Ints Rudzītis: «Meža inventarizācijas datus Latvijā elektroniskā formā sāka uzkrāt jau kopš pagājušā gadsimta 80–jiem gadiem, bet savas lielākās pārmaiņas Meža valsts reģistrs piedzīvoja sākot ar 2016. gadu, kad vienotā sistēmā tika apvienota tekstuālā un grafiskā informācija un nodrošināta klientu piekļuve».

Konferences «Valsts meža dienesta attīstības izaicinājumi» nozīmīga daļa tiks veltīta arī sadarbības attīstīšanai digitālā vidē ar Lauku atbalsta dienestu, Valsts zemes dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi, vēršot uzmanību arī uz dienesta nozīmi valsts pārvaldē kopumā un Eiropas zaļā kursa īstenošanā. Sadarbības aspektus konferencē iezīmēja arī Meža īpašnieku biedrība un biedrība Latvijas Kokrūpniecības Federācija.

Vineta Kalve