Valsts kapitālsabiedrību nodošanas plāns centralizētam pārvaldītājam ieildzis

Visu komerciālo valsts kapitālsabiedrību nodošana centralizētam valsts kapitāla daļu pārvaldītājam sākotnēji tika ieplānota līdz 2021. gada 2.pusei.

Kā norādīja «Pārresoru koordinācijas centra» Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, apspriešanā no uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm līdz 08.05.2020. par konceptuālo ziņojumu «Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju», tika saņemti dažādi priekšlikumi, viedokļi un atzinumi, kuri patlaban tiek apkopoti un analizēti.

Viedokļi tiek apkopoti

Saskaņā ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta rīkojumu izstrādāto  konceptuālo ziņojumu «Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju», ministru prezidents paredzējis atbalstīt jauna centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldītāja izveidi, kura kapitāla daļu turētāja funkcijas nodrošinātu «Pārresoru koordinācijas centra» (PKC) piedāvātais 3.modelis;

3.modelis ir raksturīgs Lielbritānijai, kur aktīvu pārvaldīšanai izveidota atsevišķa kapitālsabiedrība, kā arī Slovēnijai un Austrijai. 3. modelī iesaistīto organizāciju struktūra nodrošina arī salīdzinoši neatkarīgāku pārvaldību kā 1.modelī, jo tajā ir vairākas pakārtotās organizācijas. Pirmkārt, to pārrauga Ministru prezidents, kura vadībā ir izstrādāta valdības deklarācija, kur formulēti būtiskākie virzieni valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanai, kā arī valdības sēdēs tiek pieņemti būtiskākie lēmumi par valsts kapitālsabiedrībām, t.i., līdzdalības iegūšana, saglabāšana un izbeigšana, vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšana un peļņas sadale. Otrkārt, PKC, kas nodrošina valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izstrādāšanu un attiecīgo normatīvo aktu un vadlīniju sagatavošanu, kā arī jaunizveidotā centralizētās valsts kapitālsabiedrību aktīvu pārvaldītāja kapitāla daļu turēšanu. Treškārt, šajā struktūrā iezīmēts aktīvu pārvaldītājs, kas nodrošinās komerciālo valsts kapitālsabiedrību centralizētu pārvaldību. Ņemot vērā, ka aktīvu pārvaldītājs būs kapitāla daļu turētājs, bet ne kapitāla daļu īpašnieks (mātes kompānija), nav paredzams, ka šim aktīvu pārvaldītājam pašam būs padome, bet tikai operatīvā vadība, t.i., valde. Padomes uzdevumus nodrošinās PKC kā kapitāla daļu turētājs. PKC organizēs jaunizveidotā aktīvu pārvaldītāja vadītāja (valdes locekļa) nominēšanas procesu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Informācija jānodrošina savās mājaslapās

No 2020. gada 1. janvāra gan kapitāldaļu turētājiem, gan pašām kapitālsabiedrībām ir pietiekami daudz jaunu prasību, kāda informācija jānodrošina savās mājaslapās. Atbilstoši tam septembra otrajā pusē PKC papildinājis, aktualizējis Informācijas publiskošanas vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem, precīzi nosakot personas, uz kurām attiecas šīs vadlīnijas un publiskojamais informācijas apjoms, kādai jābūt informācijas kvalitātei un kur informācija ir iegūstama.

Bez tam septembra otrajā pusē PKC ir izstrādājis un saskaņojis vēl četras labas korporatīvās pārvaldības vadlīnijas, kas skaidro ar kapitālsabiedrību pārvaldību saistīto normatīvo aktu piemērošanu: • Ikgadējā pārskata par atvasinātai publiskai personai piederošām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām sagatavošanu un publiskošanu. • Par padomes darba ikgadējā pašvērtējuma veikšanu. • Par valdes un padomes locekļu darbības rezultātu izvērtēšanu. • Par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanu.

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *