Vai vēlaties palīdzēt veidot nākotnes mežus? Sāciet koku stādīšanu!

ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam Eiropā iestādīt vismaz 3 miljardus papildu koku.

Ja nākamajā desmitgadē tie tiks stādīti 2 miljonu hektāru platībā, līdz 2030. gadam tie varētu likvidēt aptuveni 4 miljonus tonnu CO2 , kas līdz 2030. gadam palielināsies līdz 15 miljoniem tonnu. 2050. gads – līdzvērtīgs vairāk nekā 19 miljoniem lidojumu turp un atpakaļ no Madrides uz Helsinkiem!

Kāpēc tagad?

Nav labāka laika rīkoties kā tagadne, jo koki ir mūsu galvenais dabiskais risinājums cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. 3 miljardu koku solījuma ietvaros 10 valstīs jau ir iestādīts gandrīz 1,1 miljons koku, un ir paredzēts, ka nākamajā desmitgadē šis skaitlis strauji pieaugs. Tomēr, lai nodrošinātu, ka mēs sasniedzam mērķi, ir nepieciešama pēc iespējas lielāka cilvēku līdzdalība.

Strauji tuvojas gada labākais laiks koku stādīšanai! Stādīšana starp ziemas beigām un agru pavasari ļauj kokam pielāgoties maigākam klimatam, vienlaikus dodot tam pietiekami daudz laika, lai tas pilnībā iesakņotos pirms karstās un sausās vasaras. Tāpēc ķer lāpstu, atroti piedurknes un gatavojies sākt stādīšanu!

Kā es varu iesaistīties?

Koki ir jāstāda un jāaudzē, pilnībā ievērojot to augšanas vidi: īstajā vietā un pareizajam mērķim. Piemēram, koki parasti slikti aug purvos, jo tur ir pārāk mitrs un nav pietiekami daudz barības vielu. Taču tas nenozīmē, ka šīs teritorijas ir nevērtīgas – mitrāji, kūdras un pļavas ir ļoti vērtīgas ekosistēmas, kas atbalsta plašu savvaļas dzīvnieku klāstu un uzglabā milzīgu oglekļa daudzumu.

Rumānijas Klimata pakta vēstnieks Vladimirs Boks: «Es atceros, ka savu pirmo koku iestādīju, kad man bija kādi septiņi vai astoņi gadi. Tas bija mazs koks podā uz mana dzīvokļa terases. Es to iestādīju, jo man patīk daba, un es gribēju to ienest pēc iespējas tuvāk mājām. Dārzam vai terasei draudzīgi stādi ietver ābeles, bumbieres un ķiršus, kas var piesaistīt vietējos putnus, kā arī mazos kokus, piemēram, magnolijas un ceriņus.»

Šis mazais solis galu galā noveda Vladimiru pie lielākas karjeras izvēles: «Šodien es strādāju par ainavu arhitektu, un mans darbs ir plānot un projektēt publiskās un privātās zaļās zonas, piemēram, parkus, dārzus, sporta zonas un krastmalas. Liels izaicinājums man ir izdomāt, kā atgriezt dabu pilsētās – izmantojot tādus projektus kā zaļie jumti, apstādītas sienas, lietus dārzi un mazi kopienu dārzi. Es arī palīdzu izstrādāt valsts un vietējās vadlīnijas, lai palīdzētu cilvēkiem Rumānijā veidot un pārvaldīt zaļās zonas ilgtspējīgā veidā.

Kā ir ar palīdzību mežu atjaunošanā?

Varbūt vēlaties stādīt kokus plašākā mērogā? Šajā gadījumā varat atrast esošās shēmas un organizācijas, kurām pievienoties. Labs piemērs ir Latvijas Meža dienas –  ikgadējais koku stādīšanas un mežkopības pasākums, lielākais šāda veida pasākums Baltijas valstīs, kas notiek visos Latvijas vēsturiskajos novados.

«Mērķis ir likt cilvēkiem apzināties mežu vērtību un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas nozīmi,» saka Eiropas Klimata pakta vēstniece Daiga Zute, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» pētniece. «Ilgtspējīga mežsaimniecība ir visas tautas atbildība! Tradīcija tagad ir tik populāra, ka daži brīvprātīgie gaida rindā uz nākamo pasākumu.»

2020. gadā Meža dienas pulcēja brīvprātīgos no visiem Latvijas reģioniem. Piedalījās pašvaldības, uzņēmumi, meža nozares iestādes un organizācijas, aktīvie vietējo kopienu iedzīvotāji, skolēni un bērni, veicinot izpratni par mežu aizsardzību un ainavu veidošanu, kā arī par zaļo zonu nepieciešamību pilsētvidē. «Ir lieliski sajust, ka tu pats sniedz savu ieguldījumu dabā, mežos un klimatā – ceru, ka visi to izmēģinās,» secina Daiga Zute.

Kur es varu uzzināt vairāk?

Visā Eiropā notiek tādi pasākumi un shēmas kā Meža dienas, kas ir daļa no ES plāna līdz 2030. gadam iestādīt 3 miljardus koku. Lai iegūtu papildinformāciju, sekojiet līdzi interneta vietnē https://forest.eea.europa.eu– jaunam ES rīkam, kas palīdzēs uzzināt, cik koku jau ir iestādīts, cik iestādīti jūsu reģionā un kurām vietējām koku stādīšanas shēmām varat pievienoties. Varat arī to izmantot, lai meklētu vides organizācijas, kuras atbalstīt, un, protams, lai izsekotu ES progresam vispārējā mērķa – 3 miljardu koku – sasniegšanā.

Neuztraucieties – privātpersonas varēs ziņot par koku stādīšanu no 2022. gada pavasara.

Avots: europa.eu