Vai platlapjiem Latvijā ir nākotne?

Oktobrī Balvu novadā notikušajā seminārā tika apskatīta platlapju audzēšanas un izmantošanas problemātika. Tā kā šī tēma līdz šim ir reti apskatīta, seminārā pulcējās interesenti no Rugājiem, Balviem, Gulbenes, Bauskas, Līvāniem, Kalsnavas, Valkas un Vecumniekiem. Piedāvājam nelielu ieskatu šajā pasākumā.

Atbalsts meža ieaudzēšanai

Semināru atklāja Meža konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļaustrumu nodaļas mežsaimniecības konsultante Ginta Ābeltiņa, kas klātesošajiem pastāstīja par aktualitātēm, saistībā ar ES atbalsta izmantošanu mežsaimniecībā. Lauku atbalsta dienests pavisam nesen uzsācis projektu pieteikumu pieņemšanu. Patīkami jaunumi sagaida tos meža īpašniekus, kuri plāno apmežot neizmantotās lauksaimniecības zemes. 5. pieteikšanās kārtā meža īpašnieks ieaudzēšanu varēs plānot līdz 20 hektāru lielā platībā. Tomēr jāņem vērā, ka vispirms jāsaņem saskaņojums no pašvaldības un meliorētajās platībās VSIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» tehniskie noteikumi. Turpmāk meža ieaudzēšanu būs iespējams veikt arī, ja zemes lietojuma veids ir «pārējās zemes».

Lai pretendētu uz ES atbalstu, meža īpašniekam jāsavāc vismaz 30 punkti, tāpēc svarīgi projekta iesniegumam pievienot visas iespējamās liecības. Piemēram, par apmeklētām mežsaimniecības arodapmācībām. Saskaņā ar normatīviem, meža ieaudzēšanā iespējams izmantot jebkuras kategorijas stādāmo materiālu. Tomēr jārēķinās, ka, veicot apmežošanu ar zemākas kvalitātes stādāmo materiālu, atbalsta intensitāte būs par 10 procentiem zemāka. Saskaņā ar Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumiem, veicot platlapju jeb cieto lapu koku ieaudzēšanu, ozolu, ošu, vīksnu, gobu un kļavu skaitam jāsasniedz vismaz 1500 kociņus rēķinot uz viena hektāra, un to augstums nedrīkst būt zemāks par 20 centimetriem.

Joprojām vispopulārākā aktivitāte ir jaunaudžu retināšanu. Parasti meža īpašnieki samazina kociņu skaitu par 500 eksemplāriem rēķinot uz viena hektāra vai veic kociņu atbrīvošanu no bieza krūmu aizzēluma. Piecu gadu laikā meža īpašnieks uz retināšanas atbalstu var pretendēt divas reizes. Svarīgi atcerēties, ka meža īpašniekam 5 gadus pēc jebkuras aktivitātes realizēšanas jaunaudzē jānodrošina pietiekošs koptu koku skaits.

Parastais ozols – riska suga

Semināra turpinājumā par parastā ozola ekoloģiju pastāstīja Latvijas valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošais pētnieks, Dr. geogr. Māris Laiviņš. Viņš uzsvēra, ka ozolu ģintī ir ap 450 koku sugu, kuras izvietojušās uz ziemeļiem no ekvatora. Latvijā augošie parastie ozoli patiesībā atrodas uz savas izplatības ziemeļu robežas. Tas nozīmē, ka mūsu klimatiskajos apstākļos dažādi traucējumi, piemēram, temperatūras pazemināšanās, var negatīvi ietekmēt koku augšanu. Ozoli Latvijas teritorijā ienākuši pirms apmēram 8000 gadu – laikā, kad atkāpās ledājs. Ozoli parasti cieš no salnām. Suga ir gaismas prasīga, tomēr dzīves pirmajos gados nepieciešams sānu noēnojums. Zīļu gadi atkārtojas ik pēc 4 līdz 7 gadiem. Spēcīgā mietsakne palīdz augsnē noturēties spēcīga vēja apstākļos. Līdz 80 gadu vecumam koks pieaug garumā, pēc tam resnumā. Latvijā parasti ozoli sastopami nelielās platībās. Parasto ozolu tīraudzes aizņem 2600 hektāru lielu platību, bet mistraudzes 7300 hektārus, kas kopā sastāda tikai 0,3 procentus no Latvijas mežu platības. Ozolu audzes visbiežāk izvietojušās granšainās un mālainās augsnēs, visbiežāk gāršas, vēra, slapjā vēra, slapjās gāršas un platlapju āreņa meža tipos. Atsevišķos gadījumos ozoli sastopami arī damakšņa un lāna meža tipos. Vislielākā ozolu krāja, 774 kubikmetri uz viena hektāra, sasniegta ozolu – liepu mistraudzē, kas atrodas Moricsalā. Veicot pētījumus, novērots, ka ozolu audzēs bieži vien «ienāk» parastās egles, kā arī liepas, kļavas, melnalkšņi un gobas. Šīs sugas nākotnē iespējams nomainīs pašreizējās ozolu audzes, jo paaugā nav novēroti parastie ozoli.

Raimonds Mežaks, mežkopis