Koku ciršana, it īpaši, ja tā tiek veikta pilsētvidē, bieži vien izraisa sabiedrības sašutumu.
Visbiežāk dažādi «koku skandāli» notiek Rīgā. Iemesli koku ciršanai ir dažādi – reizēm tā ir bīstamo koku novākšana, reizēm būvlaukumu veidošana vai ielu paplašināšana. Ir vietas, kur koku ciršanas nepieciešamība ir apšaubāma, bet ir arī vietas, kur tas tiešām nepieciešams.
Kā vēsta masu mediji, Rīgas pilsētā 2018. gadā nocirsts vairāk nekā 1000 koku. Manā rīcībā nav datu ne par to, kāds ir kopējais koku skaits Rīgas pilsētā, ne arī par to, kāda bija to ciršanas nepieciešamība, tāpēc neņemšos spriest par to, vai tas ir pamatoti, kā arī – daudz vai maz.
Skaidrs, ka koki, kuri pilsētvidē veido parkus, skvērus un alejas, ir svarīgi gan kā ainavas, gan arī mikroklimata un dzīvotņu veidotāji. Atceroties pagājušā gada karsto sezonu, kura sākās maijā un beidzās septembrī, priecājos par katru pilsētas koku vai krūmu, kurš kalpoja par patvērumu no saules stariem.
Tomēr katram kokam ir savs mūžs. Vai nu sasniedzot savu bioloģisko vecumu, vai arī citu faktoru ietekmē, katrs koks agrāk vai vēlāk iet bojā. Zaudējot savu noturību, koki vai to daļas parasti nokrīt – mežā uz zemsedzes, bet pilsētā uz ielas, trotuāra vai apstādījumiem. Ko darīt, lai koks vai tā daļas neapdraudētu cilvēkus, transportlīdzekļus un infrastruktūru? Vispirms potenciāli bīstamie koki ir jāidentificē un rūpīgi jāizvērtē, ko ar tiem darīt. Tikai pēc tam jāveic to daļu vai visa stumbra nozāģēšana.
Cēsis ir viena no Latvijas zaļākajām un pievilcīgākajām pilsētām. Lai arī pilsētas teritorijā ir daudz kokaugu, to pilnīga nociršana notiek reti. Visbiežāk profesionāli arboristi veic atsevišķu koka daļu nozāģēšanu. Pavasara sākumā dažādu sabiedrības slāņu iecienītajā Ruckas parkā, kurš atrodas pašā pilsētas centrā, gandrīz iepretim Cēsu dzelzceļa stacijai, pamanīju svaigi zāģētu liela izmēra ozolu. Tā aptuvenais vecums – 150 gadi. Stumbra iekšpusē nebija redzamas trupes pēdas, kas varētu būt par iemeslu koka bīstamībai. Parkā bija nozāģēti vēl vairāki koki – parastās kļavas, tomēr to stumbrus pamatīgi bija skārusi trupe. Ja kļavu ciršanai pamatojums bija, tad par ozolu skaidrības īsti nebija. Līdz ar to radās jautājums par ozola ciršanas nepieciešamību. Tāpēc lūdzu skaidrojumu Cēsu novada pašvaldībai.
Kā paskaidroja pašvaldībā, tad koku ciršana Ruckas parkā notikusi likumīgi. Izcērtamos kokus atzīmējuši un nocirtuši profesionāli kokkopji – arboristi. Lai arī nozāģētā ozola apakšējā daļa nav būtiski bojāta, apmēram 6 metru augstumā, kokam ir izveidojušies vairāki stumbri. Vienā no vietām, kur izveidojušies divi stumbri, redzams bojājums, tie sākuši lūst. Abi stumbri savulaik bijuši sasieti ar drātīm, kas abus stumbrus saturējušas kopā. Pēdējā apsekojuma laikā arboristi nonākuši pie secinājuma, ka drātis pietiekoši labi neveic savu funkciju, abi stumbri bojātajā vietā var pārlūzt un nolūzušās daļas nokrist uz blakus esošā gājēju ceļa, līdz ar to apdraudot cilvēku dzīvību un veselību. Sakarā ar to, ka parks nav mežs, nozāģētās koku daļas plānots nevis atstāt bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai, bet atdot darba veicējiem. Ideja atstāt stumbrus apmeklētājiem nav izrādījusies dzīvotspējīga, jo pēc pašvaldības novērojumiem atpūtas vietu iecienījuši ne tikai cilvēki skaidrā prātā, bet arī regulāri alkohola lietotāji, kuri atstātos stumbrus varētu izmantot savām izklaidēm.
Ruckas parks ir viens no retajiem Latvijā, kur pilsētvidē, parkveida pļavai līdzīgā ainavā, ierīkotas iežogotas ganības. Pagājušajā sezonā pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēja zirgi, bet šogad tos nomainīs aitas. Skaidrs, ka sabiedrībai ir jābūt aktīvai, ja runa iet par dabas saglabāšanu pilsētvidē.
Kopš koku nociršanas Ruckas parkā ir pagājuši vairāki mēneši. Kā iepriekš skaidroja pašvaldība, kokus vai, precīzāk sakot, to vērtīgākās daļas ir aizveduši darbu veicēji. Pavisam netālu no nocirstā ozola celma mētājas nelieli ozolu bluķi, kā arī nocirstie zari. Acīmredzot darbu veicējus tie nav interesējuši. Dabai no tiem, protams, nekāda ļaunuma nav, tomēr piepildījies pašvaldības pārstāves pareģojums, ka nocirstās daļas, ja tās atstās parkā, varētu tikt izmantotas kā atpūtas vieta alkohola cienītājiem. Atpūtnieki, protams, šeit jau paspējuši atstāt dažādus plastmasas iepakojumus un citus sadzīves atkritumus. Atliek cerēt, ka pašvaldība atrisinās šo problēmu.
Raimonds Mežaks, mežkopis