Vai karstais laiks palielinājis ugunsgrēku skaitu

Jūlija vidū visā Latvijas teritorijā bija spēkā sarkanais brīdinājums par ekstremālu karstumu.

Jau vasaras sākumā sausā un saulainā laika ietekmē  paaugstinājās ugunsbīstamība mežos visā Latvijā un Latvijas centrālajos rajonos tika izsludināts oranžais karstuma brīdinājums. Šādos siltos un saulainos laikapstākļos meža ugunsgrēks varēja izcelties pat no vismazākās dzirksteles, kas nokļuvusi mežā pat no mehāniska transporta līdzekļa.

Privāto mežu īpašnieku mežos

Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMIB) valdes priekšsēdētājs: «2021.gads kopumā nav bijis «degošākais» gads, piemēram 2006.gadā Latvijā meža ugunsgrēku skaits bija tuvu 2 000 un izdegusī platība gandrīz 4000 ha, 1996.gadā izdegusī platība pārsniedz 8 tūkstošus ha. Ugunsdrošības riskiem mežā ir reģionāls un sezonāls raksturs. Pavasarī joprojām novērojami kūlas ugunsgrēki un vairāk cieš jaunaudzes, vasarā ugunsgrēki mežos visbiežāk izceļas cilvēkiem neapzinīgi rīkojoties ar uguni sēņošanas un ogošanas laikā. Latvijā lielākā daļa privāto meža īpašnieku nav citiem lieguši pieeju saviem mežiem, tomēr gadījumos ja mežos tiek izgāzti atkritumi, izceļas ugunsgrēki, ar mehanizētiem transporta līdzekļiem tiek bojāta zemsedze un koku saknes, meža īpašnieki ir spieti liegt piekļuvi saviem īpašumiem, negribētos, ka tas būtu jādara masveidā. Ugunsapsardzību ietekmē arī meža infrastruktūras – ceļu tīkla esamība un tā izbraucamība. Pastāvot ierobežotām iespējām finansēt ceļu izbūvi privātajos mežos, ceļu tīkla blīvums tajos stipri atpaliek no Skandināvijas valstu rādītājiem.»

Valsts mežos

Edijs Leišavnieks AS «Latvijas valsts meži» (LVM) Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs: «Tieši karstajās jūlija dienās ugunsgrēki bija mazāk, bet kad tie izcēlās, izdegušās platības bija lielākas. 90% gadījumu ugunsgrēku  iemesls ir cilvēku apzināta vai neapzināta rīcība, pārējā daļā iemesls ir mehanizētie transporta līdzekļi – motocikli, kvadracikli, dzelzceļš, no kuriem mežā nokļūst dzirkstele. Šogad ir pieaudzis ugunsgrēku skaits, kas izcēlies no cilvēku ļaunprātīgas rīcības un zibens. Ugunsgrēki, kura iemesls ir zibens, ir bijuši vismaz 10 gadījumos, ko konkrēti esam pārbaudījuši un atklājuši. Lai mežs varētu aizdegties, piemēram,  no stikla lauskas, tad tai jābūt pareizā leņķī nokritušai pret saules stariem.

Visā Latvijā par meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu rūpējas Valsts meža dienests (VMD). Ja VMD resurss ir nepietiekams, tad viņi aicina talkā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), zemes īpašnieku, Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) un citas fiziskas  un juridiskas personas. Ugunsgrēki tiek atklāti arī no kamerām, no kurās šobrīd var kontrolēt Rīgas apkārtni. Ja ugunsnedrošajā laika periodā cilvēki dedzina ugunskuru vai zarus, kameras uz to reaģē un VMD ir jāapseko minētā vieta.»

Šī gada lielākais ugunsgrēks – Pemmes purvā

Kā liecina jaunākā informācija, šogad VMD ir dzēsis 430 ugunsgrēkus, izdegušas 503 ha lielas platības, no tām jaunaudzes ir 115 ha. VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis: «Šogad platības ziņā lielākais ugunsgrēks izcēlās 26. jūlijā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā «Lielajā un Pemmes purvā». Uguns skartā platība bija liela, dzēšanu apgrūtināja stiprais vējš, ugunsgrēka vietai piekļūt bija sarežģīti, un šie apstākļi apgrūtināja ugunsgrēka likvidēšanu. Tuvākā vieta, kur bija iespējams piebraukt ar ugunsdzēsības tehniku, bija vairāk nekā 1 kilometra attālumā. Pārvietošanās bija iespējama tikai ar kājām. Notikuma vietā strādāja VMD, 31 VUGD ugunsdzēsējs, izmantojot deviņas autocisternas, kā arī Inčukalna un Lēdurgas brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Dzēšanas darbos iesaistījās NBS gaisa helikopters, kas ūdeni nesa no augšas. NBS šogad mums kopumā palīdzējis jau 3 reizes. Ugunsgrēka likvidēšana Pemmes purvā tika pabeigta 1. augustā, palīdzēja lietus. Izdegusī platība – 180 hektāru. Rīgas reģionālās virsmežniecības darbiniekiem līdztekus šim bija jādzēš vēl astoņi meža ugunsgrēki, kas tika atklāti virsmežniecības teritorijā. Vēlos atgādināt, ka bez vajadzības, arī tajās vietās kur atļauts, ja ir sauss karsts laiks, nevajadzētu kurināt grilus un ugunskurus, jo sekas var būt neprognozējamas ar lieliem zaudējumiem.»

Mežos ap Rīgu dzēsti 47 ugunsgrēki

Šajā vasarā pašvaldības uzņēmuma «Rīgas Meži» apsaimniekotajās teritorijās fiksēti 47 mežu ugunsgrēki, kuros izdeguši meži un jaunaudzes 35 ha platībā. Salīdzinoši pērn 65 ugunsgrēki 19 ha teritorijās). Bīstamākais un postošākais bija Garkalnes meža ugunsgrēks, kura laikā izdega 21 ha liela teritorija. Pēc sākotnējām aplēsēm liesmu radītie materiālie zaudējumi ir vairāki simti tūkstoši eiro, jo izdega ne tik vien mežs, bet arī 16 ha jaunaudzes. Stiprā vēja dēļ Garkalnes mežā plosījās vainaguguns, un šāda veida ugunsgrēku, kad deg koku galotnes pat vairāku desmitu metru augstumā, ir ļoti sarežģīti dzēst. Garkalnes ugunsgrēka laikā liesmas pietuvojās ekstremāli tuvu dzīvojamām ēkām – apmēram 70 metru tuvumā. Valsts meža dienesta (VMD) ugunsdzēšanas speciālistiem izdevās izglābt 4 ha lielu jaunaudzi. Uguns dzēšanu izdevās likvidēt, iesaistoties un sadarbojoties vairāku dienestu – VMD, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, NBS un «Rīgas Meži» speciālistiem. Tāpat mežu un tuvējo māju glābšanā iesaistījās  Garkalnes iedzīvotāji, kuri, ievērojot drošību, veica virkni preventīvu pasākumu.

Vineta Kalve