Vai kailcirtes baltalkšņu audzēs atrisinās ūdenstilpju problēmas?

Pēc Aizsargjoslu likuma grozījumiem meža īpašnieks baltalkšņu audzēs var saņemt apliecinājumu koku ciršanai kailcirtē, tomēr obligāti tā nav jāveic.

Meža īpašnieks ciršanu var veikt pakāpeniski, periodiski izcērtot daļu no mērķa caurmēru sasniegušajiem vai bojātajiem kokiem.

Līdz šim, strādājot virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās ar izlases cirtēm, bija jāņem vērā, ka koku ciršanu drīkst veikt līdz noteiktai šķērslaukuma vērtībai. 10 metru joslā gar krastu koku ciršana galvenajā cirtē bija aizliegta.

Grozījumi likumā atvieglos cirtes izpildi

2015. gada nogalē spēkā stājās grozījumi Aizsargjoslu likumā, kuros paredzēts, ka turpmāk virszemes ūdensobjektu (upju, ezeru u.c.) aizsargjoslās, mežaudzēs, kur valdošā koku suga pēc Meža valsts reģistra datiem ir baltalksnis, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc ciršanas apliecinājuma saņemšanas drīkstēs veikt kailcirti, kuras maksimālā platība nepārsniedz vienu hektāru.

Cirsmas izstrādes laikā jāsaglabā visi ozoli, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, melnalkšņi, vītoli un mežābeles. Koku ciršanu aizliegts veikt nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus un laika periodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Veicot meža izstrādi, 10 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu, aizliegts ierīkot tehnoloģiskos koridorus kokmateriālu pievešanai. Veicot meža atjaunošanu nocirstajā platībā, egļu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 80% no kopējā ieaugušo koku skaita.

To, vai grozījumi Aizsargjoslu likumā veicinās procesus, ar kuru palīdzību varētu uzlaboties virszemes ūdensobjektu stāvoklis, rādīs laiks.

Meža īpašnieki vērtē likuma grozījumus

«Meža Avīze» lūdza vairāku meža īpašnieku viedokli par jaunajiem Aizsargjoslu likuma grozījumiem.

Līgonis Ozoliņš,

meža īpašnieks no Raunas novada: «Caur manu īpašumu tek neliela upīte, to nepārtraukti taisa ciet bebri. Darba daudz, tomēr upe jātīra. Ēnas jau upēm pietiek, bet izgaismoto posmu, manuprāt, ir mazāk. Grozījumi likumā ir labi. Es domāju, ka gan jau kāds meža īpašnieks nekavējoties reaģēs, bet visi jau necirtīs».

Aigars Bisenieks,

meža īpašnieks no Priekuļu novada: «Grozījumus likumā vērtēju pozitīvi. Mans īpašums atrodas pie Raunas upes. Arī tur ir baltalkšņi, bet es tur kaut ko vairāk kā malku neredzu. Tas, kas grib, protams, lai cērt. Dabas liegumos gan, manuprāt, nevajadzētu cirst kailcirtes.»

Oskars Soldovers,

meža īpašnieks no Burtnieku novada: «Grozījumi Aizsargjoslu likumā noteikti bija vajadzīgi. Manam īpašumam cauri tek upe, kuras krasti apauguši ar baltalkšņiem. Vienā nogabalā upes krasta slīpums diemžēl pārsniedz 30 grādus, līdz ar to apliecinājumu koku ciršanai kailcirtē nedabūšu.

Citos nogabalos, kur apliecinājumu ir iespēja saņemt, baltalkšņu ciršanu plānošu nākotnē. Jāvērtē malkas un taras cenas, jāplāno pievešanas ceļi. Tas viss prasa laiku. Es domāju, ka lielākā daļa meža īpašnieku nesteigsies ar koku ciršanu, bet gan visu rūpīgi apdomās. Ne jau visos krastos ekonomiski pamatota meža izstrāde ir iespējama.»

Raimonds Mežaks, mežkopis