Uzsāk lāču aizbiedēšanu no viensētu apkārtnes

Vijciema lauku teritorijā siro pieci lāči

Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par lāču postījumiem Valkas novada Vijciema lauku teritorijā, Pārvaldes speciālisti 28.septembrī, veikuši apsekojumu dabā. Kopā ar Valkas novada Medību koordinācijas komisijas pārstāvi tika apsekotas četras viensētas un Vijciema čiekuru kalte. Pēc postījumu rakstura redzams, ka šajā teritorijā nu jau viesojas divas atsevišķas lāču grupas. Vienā kompānijā darbojas divi lāču pusaudži, kuri, spriežot pēc uzvedības, visticamāk, agri palikuši bez mātes un līdz galam nav apguvuši dabiskās prasmes sarūpēt sev pārtiku, tāpēc meklē pārtikas pārpalikumus cilvēku mītņu tuvumā. Savukārt otrā grupā ir trīs lāči, iespējams, māte ar pusaugu lācēniem, kuriem viņa māca pārtikas sarūpēšanas prasmes, tostarp, medus iegūšanu no bišu stropiem. Netālu no Vijciema čiekurkaltes vairākās vietās postīti dārzi, dravas un viensētas, turklāt dzīvnieki ir mēģinājuši arī iekļūt telpās, kas norāda uz reālu apdraudējumu ne tikai infrastruktūrai bet arī vietējiem iedzīvotājiem.
«Mums ir jāsaprot, ka šī vairs nav nebēdnīga lācīšu draiskošanās un mielošanās ar plūmēm, kā tas sākumā pavīdēja sociālo tīklu komentāros. Lāči siro pa māju pagalmiem, lūkojas māju logos, ko apliecina ķepu nospiedumi uz stikla, skrāpējas gar sienām, nebaidās no auto, pārbiedējot un, iespējams, apdraudot vietējos iedzīvotājus. Tas, ka lāči ir mēģinājuši iekļūt ēkās, jau norāda uz to, ka runa ir par reāliem draudiem iedzīvotajiem, kurus nedrīkstam ignorēt,» situācijas nopietnību uzsver Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Pārvalde aicina Valkas novada iedzīvotājus ziņot par līdzīgiem postījumiem un konstatēto lāču vieso­šanos īpašumos, rakstot Pārvaldei uz e-pastu pasts@daba.gov.lv, iespēju robežās pievienojot foto vai video fiksāciju, kā arī ziņot Valkas novada pašvaldībai.

1.oktobrī Dabas aizsardzības pārvalde informēja par atļaujas izsniegšanu lāču aizbiedēšanai ar gaismas un trokšņa salūtu munīciju. Atļauja izsniegta Valkas novada pašvaldībai, kas plāno šī uzdevuma koordinēšanu uzticēt Medību koordinācijas komisijai.

«Iedzīvotāju drošība ir pirmajā vietā, tāpēc nedrīkst ilgāk gaidīt un cerēt, ka lāči paši pārtrauks doties uz viensētām ērta mielasta gūšanai,» Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, piebilstot, ka «aizbiedēšanas pasākumus plānots īstenot iespējami drīz. Pašvaldība jau ir apzinājusi savus iekšējos resursus, kā arī vērsusies pie Valsts policijas, lai kopīgiem spēkiem varētu nodrošināt ātru reaģēšanu uz izsaukumiem.»

Nedz Pārvalde, nedz arī Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs neatbalsta lāču sagūstīšanu un ievietošanu kādā no dzīvnieku novietnēm, piemēram, Līgatnes dabas takās vai Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā.

 «Jāsaprot, ka šī nav tipiska lāču uzvedība un nebūtu jābīstas, ka turpmāk visi šeit mītošie lāči barosies no cilvēku dārziem un atkritumu urnām», skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, piebilstot, ka  «normālā situācijā lācis ir prognozējams – tas izvairās no kontakta ar cilvēku un patstāvīgi prot sarūpēt sev barību, tāpēc lielākoties mēs mežos varam sastapt tikai liecības par lāča klātbūtni, nevis pašu lāci.»

Līdz šim Latvijā nav fiksēti gadījumi, kad savvaļas lāči tieši uzbrūk iedzīvotājiem, tomēr pēdējos gados arvien biežāk ir bijušas situācijas, kad cilvēku rīcības dēļ savvaļas lāči no cilvēkiem nebaidās. Eksperti šajās situācijās vaino pašus cilvēkus. Savvaļas dzīvnieku uzvedības maiņu var ietekmēt daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā vai regulāra tīša vai netīša dzīvnieku piebarošana, kad mežā tiek atstāti ēdienu pārpalikumi vai lauku saimniecībās meža tuvumā tiek izbērti kaudzēs viegli pieejami augļi un dārzeņi. 

Avots: DAP