Uzlabo upes kvalitāti

Oktobra sākumā Cēsu novada Nītaures pagasta Mergupē projekta «Good  Water» ietvaros norisinājās kopšanas talka.

Apmēram 40 kilometrus garajā Mergupē, kopšanas talkas jau norisinājušās iepriekš. Šoreiz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» speciālisti kopā ar brīvprātīgajiem upju draugiem, veica vienu no zivju dzīvotņu atjaunošanas pasākumiem.

Attīra no smilšu uzkrāšanās

Aktīvisti no ūdens krastā izvilkuši daļu no mirušās koksnes vai veikuši tās pagriešanu, kā arī vairākas reizes nojaukuši bebru veidotu dambi. Šoreiz bija plānota līdz šim praksē Latvijā nepielietota, koka konstrukciju veidošana upē, no tur esošās mirušās koksnes. Tas nepieciešams, lai palielinātu straumes ātrumu un smilšu aizskalošanu. Zinātniskā institūta «Bior» pētnieks Kaspars Abersons atklāja, ka pēc Lietuvas speciālistu parauga atsevišķos Mergupes posmos tiks veidotas vietas, kas varētu veicināt zivju dzīvotņu veidošanos. Lai arī Mergupe ir strauja, saviem spēkiem tā nespēj aizskalot prom lielo smilšu daudzumu, lai atsegtu upes gruntī esošo granti un akmeņus, kas ir svarīgi elementi zivju daudzveidības uzturēšanai upē. Lielākās Mergupes problēmas ir vairāki uz tās esošie aizsprosti, kā arī koku ciršana upes krastos un bebru darbība, kas veicina smilšu uzkrāšanos. Aizsprostus nojaukt nav iespējams, bet smilšu grunts atbrīvošanu no smiltīm ir iespējams paveikt. Lai arī visos upes posmos nav uzkrājušās monotonas smilšu masas, atsevišķi posmi ir sliktā stāvoklī, tāpēc jādara viss iespējamais, lai stāvokli uzlabotu un upe kļūtu daudzveidīgāka. Jo tā ir daudzveidīgāka, jo daudzveidīgāka ir zivju fauna. Galvenās sugas, kuras dzīvo Mergupē ir alata un strauta forele. Ja upes kopējais stāvoklis uzlabotos tajā varētu sastapt arī bārdaino akmeņgrauzi un citas sugas. Līdz 2030. gadam Eiropas Savienība uzstādījusi ambiciozu plānu – atbrīvot upju tecējumu 25000 kilometru garumā.

Mācās no lietuviešiem

Pasākumā bija ieradies arī upju speciālists Nerijus Mika no Lietuvas. Viņš pasākuma dalībniekiem atklāja upju problemātiku un izstāstīja, kā labāk veidot koka konstrukcijas, lai palielinātu straumes ātrumu un smiltis skalotos prom. Izrādās līdzīgas problēmas ir arī daudzām Lietuvas upēm. Tajās dažādu faktoru ietekmē ieskalojas smiltis, līdz ar to samazinās zivju daudzveidība. Lai paātrinātu upju straumi un līdz ar to arī smilšu aizskalošanās Nerijus Mika iesaka pielietot trīs metodes. Pirmā metode ir koka konstrukciju nostiprināšana 45 grādu leņķī, attiecībā pret krastu. Tās izveidei izmanto turpat upē iekritušus koku stumbrus. Konstrukcijas garums atkarīgs no upes platuma. Ja upe šaura pietiks ar 2-3 metrus garu konstrukciju, ja platāka, būs nepieciešami līdz sešus metrus gari stumbri. Svarīgi sasiet un nostiprināt tā, lai palu laikā, kad paaugstinās ūdens līmenis, konstrukcija neaizpeldētu. Stumbru viena gala nostiprināšanai var izmantot upē esošos akmeņus, bet otru galu nostiprina krastā. Abās pusēs konstrukcijai gruntī iedzen vairākus koka mietiņus. Arī to pagatavošanai izmanto turpat upē esošos kokus. Viena objekta izveidei var izmantot vairākus stumbrus. Otrs variants, lai palielinātu ūdens plūsmas ātrumu lēnākos upes posmos ir piltuvveida koka konstrukciju izveide. Abos krastos, 45 grādu leņķī, vienu otrai pretī nostiprina divas koka konstrukcijas. Šajā vietā paātrinās straumes ātrums un grunts attīrās no smiltīm. Atklājas zivīm un citām upē dzīvojošajām sugām nepieciešamie elementi – grants un dažāda lieluma akmeņi. Trešais variants ir ūdenskrituma veidošana. Šķērsām pāri upei novieto koka stumbru. Šajā vietā paātrinās straumes ātrums un ūdens sāk gruntī skalot bedres, smiltis aizskalojas un parādās akmeņi.

Raimonds Mežaks, mežkopis