Ziemassvētkos valsts iedzīvotāji viens otram novēlēja priecīgus svētkus un citus laba vēlējumus. Tikpat tradicionāli daudzi devās uz mežu vai kādu tirdzniecības vietu, lai sagādātu svētku egli.
Katram atļauts nocirst vienu
Šī svētku atribūta ieguve ārpus sava īpašuma gandrīz vienmēr jāsaskaņo ar zemes īpašnieku – nav nozīmes, vai egle aug lauksaimniecības vai meža zemē. Vienīgais izņēmums ir AS «Latvijas valsts meži» apsaimniekotās zemes, kur katrs valsts iedzīvotājs, noteiktās vietās, gada laikā drīkst iegūt vienu egli, kuras garums nedrīkst pārsniegt 3 metrus. Lai arī svētku egles iegūšanas nosacījumi daudziem ir zināmi, netrūkst iedzīvotāju, kuri svētkiem gatavojas pavisam neglītā un nelikumīgā veidā.
Nocērt un pamet
Pavisam nepatīkams pārsteigums pirms pašiem Ziemassvētkiem sagaidīja cēsnieku Valdi Eglīti viņa paša mežā. «Mums ģimenē ir tradīcija: pirms Ziemassvētkiem kopā ar bērniem un mazbērniem ejam uz man piederošo mežu, lai iegūtu svētku eglīti. Īpašums viegli pieejams, atrodas Gaujas krastā, pāris kilometrus no Cēsīm. Garām ved tūristu iecienīts, labas kvalitātes ceļš uz Kvēpenes pilskalnu.
Bijām pārsteigti, kad iegājām man piederošajā pļavā, kur aug aptuveni 3–4 metru garu egļu rinda. Mani nepārsteidza, ka kāds bez manas atļaujas dažādos augstumos bija zāģējis egles. Nav žēl, ja kāds paņem svētkiem. Esmu apbēdināts par kaut ko citu: lielākā daļa koku turpat bija atstāti. Atsevišķām eglēm bija nozāģētas galotnes, kuras turpat mētājās. Kāds bija kārpījies kā negudrs, laikam nozāģēja, paskatījies, ka nepatīk un vienkārši nometa.
Kādreiz, kad viens no īpašuma ceļiem bija slēgts, problēmu bija mazāk. Tagad ceļš vaļā un katrs tur var iebraukt. Lai arī dzīvoju un strādāju tepat – Cēsīs, savu īpašumu nosargāt nespēju. Šāda barbariska rīkošanās man nav pieņemama.
Jāsaka, ka ar atsevišķu indivīdu destruktīvo attieksmi pret vidi esmu saskāries arī iepriekš. Reiz pieķēru cilvēkus, kuri manā pļavā bija izgāzuši 20 riepas. Liku, lai savāc. Intensīvā cilvēku plūsma veicina sadzīves atkritumu palielināšanos mežā. Kā to ierobežot? Savulaik iebetonēju stabu ar zīmi, kas aizliedz pārvietoties manā īpašumā. Kāds ar ķēdes un vieglā auto palīdzību bija stabu izrāvis. Tāda lūk attieksme pret privātīpašumu. Tiem, kas dodas dabā, varu lūgt būt cilvēcīgiem. Ja patīk eglīte, tad ņemiet un nesiet uz mājām, bet neatstājiet nocirstu mežā,» novēl Valdis Eglītis.
Raimonds Mežaks, mežkopis