Traumu sezona tuvojas

Atsākoties «lauku darbu» sezonai, ar vien vairāk saziņas līdzekļos parādās  informācija par traumām.

Tās izraisījis darbs ar trimmeri, krūmgriezi, zāģi, zāles pļāvējiem un citiem motorinstrumentiem. Diemžēl traumas bieži ir nopietnas, jo motorinstrumenti izrauj vai sadragā cilvēka miesu. Iemesli ir dažādi: nemācēšana apieties ar motorinstrumentu, neuzmanība, individuālo drošības līdzekļu nelietošana, lietošanas instrukcijas neievērošana, motorinstrumenta tehniskais stāvoklis, patvaļīga motorinstrumentu pārbūve un citi.

Ar teoriju vien nepietek

Veikalos var iegādāties dažādus motorinstrumentus, kas atvieglo mūsu darbu, ja  mākam ar tiem apieties.  Piemēram, iegādājoties motorzāģi,  nevaram iegādāties pieredzi un māku ar to apieties.  Ja zāģis tiek kādam, kam nav zināšanas un pieredze zāģēšanā, ātrāk vai vēlāk, koku zemē dabūs, tikai jautājums uz kuru pusi koks nokritīs, vai zāģētais un zāģis izdzīvos un koku zāģējot tas nesāks plīst pa šķiedru, kā rezultātā koksnes vērtība būs samazinājusies. Arī ātrie kursi, vai mācību materiāli ne vienmēr dod pietiekamas zināšanas lai izvairītos no nelaimes gadījuma. Piemēram, strādājot ar motorzāģi, ir jāizjūt  gan  instruments gan koks kuru zāģējam, to var panākt tikai ar praksi, tas nozīmē , ka ar teoriju vien nepietiek, jābūt arī praktiskām iemaņām.

Pieredze nelīdz pie neuzmanības

Statistika rāda, ka traumējas bieži nepieredzējuši strādnieki un jau ilgāku laiku strādājušie. Cilvēki, kas ilgāku laiku strādājuši  ar motorinstrumentu, pierod pie tā un nerespektē, vien uz brīdi zaudējot uzmanību, var notikt nelaimes gadījums. Ir nācies pat redzēt strādnieku, kuram  ir pāri 10 gadu pieredzu strādājot par kokgāzēju, taisot manipulācijas ar motorzāģi pats bija sev iezāģējis «sēžamvietā». Kad veda uz slimnīcu, guļot mašīnā uz vēdera raudāja un smējās, ka sāp un to pats sev  ir izdarījis.

Jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi

Pirms motorinstrumentu lietošanas obligāti  jāizlasa lietošanas instrukcijā, kādus individuālos aizsardzības līdzekļus(IAL) jālieto. Parasti tie ir sejas vai acu aizsargi, dzirdes aizsardzības līdzekļi (austiņas), galvas aizsardzības līdzeklis (ķivere), pret iezāģēšanas tērps un apavi, darba cimdi, labas redzamības tērps. IAL izvēloties, ir jāsaprot kādam darba uzdevumam jums ir nepieciešams, vai profesionāli gribat strādāt katru dienu vai pāris reizes gadā. Jāatrod starp aizsardzību, kvalitāti un cenu to optimālāko risinājumu. Nopirkt ļoti dārgu IAL un viņu pāris reizes gadā lietot neatmaksāsies un nav vajadzība, ja profesionāli nestrādājiet. Sevišķi, ja IAL ir lietošanas termiņš, kā piemēram, plastmasas ķiverēm ir 5 gadi.  Strādājot ar zāģi, krūmgriezi vai trimmeri obligāti jābūt acu vai sejas aizsargam. Ieteicam lietot sejas aizsarglīdzekli ar stikliem, jo cauri sietam sit  augsnes gabaliņus. Vienīgais – stikls no fiziska darba svīst ciet. Labs IAL ir dārgs, bet jūsu veselība? Ja Jūs – nelietojot sejas aizsargus, pret iezāģēšanas tērpu un citus IAL, tiks nodarīts kaitējums veselībai – un šīs izmaksas ir neaprēķināmas. Pēc tam cilvēks saprot , kad jau ir par vēlu,  nelietojot IAL, ir zaudējis aci, vai ieguvis uz kājas pamatīgu rētu UTT.

Drošībai

Iegādājoties Latvijā  motorinstrumentu, ir jābūt CE marķējumam un lietošanas instrukcijai latviešu valodā, kurā ir nodaļas, kas veidotas uz iepriekšējo nelaimes gadījumu analīzes un motorinstrumentu konstruktīvajām īpatnībām.  Cik daudz mēs šīs instrukcijas lasām, un ievērojam kas tur rakstīts? Diemžēl bieži instrukcijas tiek izlasītas tad, kad jau ir noticis nelaimes gadījums, labākā gadījumā kad nav ko darīt un pa rokai gadās instrukcija. Pirmkārt, neievērojot lietošanas instrukcijas varam pašu motorinstrumentu sabojāt, parasti tas nav lēts prieks. Piemēram, ja nepieciešams krūmgriezim reduktoru smērēt, tas ir jādara, citādi var sanākt, ka reduktors būs jāmaina. Konstruktīvo vajadzību neievērošana var radīt arī traumas. Piemēram – daudzi neievēro, ka pēc 10 reizēm krūmgriezim atskrūvējot un aizgriežot uzgriezni, kas notur griezējinstrumentu, tas ir jānomaina, jo tas sāk pats no sevis skrūvēties vaļā, kā rezultātā grieznis var atbrīvoties un radīt traumas gan pašam strādniekam, gan citam cilvēkam kas tuvumā.  Instrukcijās ir arī norādīti drošības attālumi, kas jāievēro starp cilvēku kas strādā ar motorinstrumentu un citām personām. Krūmgriežiem un zāles pļāvējiem – tas ir 15m, motorzāģim ne mazāk kā 50m. Jāatceras ka strādnieks Jūs nedzird, jo motorinstruments rada skaļu troksni, un viņam ir uzliktas austiņas. Kā arī viņš var būt koncentrējies uz darba izpildi, un jūs var nepamanīt. Pietuvoties strādniekam tuvāk par drošības attālumu var tikai no priekšpuses, tad strādnieks jūs ir pamanījis, un apturējis darbu, licis jums saprast ka viņš jūs redz. Tas nozīmē, ja jūsu darba vietā var parādīties kāds no paziņām, radiem, it sevišķi bērni, tiem ir jāizskaidro noteikumi, un sekas, ja tos neievēros.

Jāseko tehniskajam stāvoklim

Lietojamam motorinstrumentam jābūt labā tehniskajā stāvoklī, pilnā komplektācijā , kā to paredzējis izgatavotājs, griezējinstrumentiem (ķēde, zāģa ripa, trijstūris. utt.) jābūt asiem, bez defektiem(plaisām), zāģu ripām zāģu ceļam izlocītam. Visām drošības sistēmām, ar kurām apgādāti motorinstrumenti ir jāstrādā, kā, piemēram, zāģim ķēžu bremzei. Tiklīdz konstatējam motorinstrumentam vai griezējinstrumentam kādu bojājumu vai parādās dīvaina skaņa, vibrācija utt., darbs ir jāpārtrauc. Jāatrod iemesls, tas jānovērš, bojātā detaļa jānomaina. Darbs ir jāpārtrauc, ja strādājot ar motorinstrumentu esam saskārušies ar materiālu, kam nav paredzēts griezējinstruments. Piemēram,  pļaujot zāli uzpļaujam akmenim, zāģējot koku –iezāģējam kokā iesistai naglai utt.. Jākonstatē defekti un tie jānovērš.

Ekonomēt nav ieteicams

Bieži var redzēt mūsu «tautas» ekonomēšanas, racionalizācijas un atjautības sekas. Lai ieekonomētu vai uzlabotu to darbību, rūpnieciski ražoto griezējinstrumentu vietā, tos izgatavo paši. «Kādēļ par trimmera auklu maksāt veikalā, ka var ielikt no mājas krājumiem trosīti un ja vēl galā pieliek atsvarus – pat labāk pļauj?» Varbūt paveiksies, bet ja ne –slimnīca un ārstēšanās būs garantēta.  Tāpat lai netraucētu strādāt nomontē vai nobloķē drošības ierīces, ar ko apgādāts motorinstruments, kas var radīt nākotnē traumas. Ekonomējot naudu, nomontē veciem zāles pļāvējiem aizsardzību, iegūstot vēl uz  kādu laiku instrumentu, kas pilda savas funkcijas. Bet ar tādu kļūst bīstami strādāt, kā rezultātā ekonomija var izraisīt lielus materiālos zaudējumus, kurus būs jāizdod par ārstēšanos.

Degvielu var uzglabāt, pārvadāt un liet motorinstrumentos tikai no kannām kas paredzētas degvielas glabāšanai, un ir antistatiskas. Ir bijuši gadījumi kad berzes rezultātā rodas dzirkstele no kannas kas nav paredzēta degvielas glabāšanai, kā rezultātā notiek sprādziens un degmaisījuma aizdegšanās.

Visu paredzēt nav iespējams

Neskatoties uz to, ka ievērosiet visu iepriekš minēto, tāpat ir risks iegūt traumas, jo visu paredzēt nevar. Divu vienādu koku mežā nav. Zāle vai krūmi aizsedz redzamību. Man pašam kopjot jaunaudzi cirsmā ar krūmgriezi nācās izvairīties no virsū krītoša ekoloģiskā koka. Kokam var būt iekšēji spriegojumi vai bojājumi, kas var mainīt trajektoriju utt. Tāpēc radiniekiem vai paziņām ir jāzina kur Jūs atrodaties, jābūt līdzi sakaru līdzeklim, un aptieciņai. It sevišķi ja nepārzinat konkrēto teritoriju, ir ieteicams, lai tur neatrodaties viens pats.

Sekas var parādīties ar laiku

Ja no iepriekš minētajiem riskiem – sekas parādās uzreiz, tad nevar aizmirst par riskiem, kuru sekas parādās pēc kāda laika. Tās ir sekas ko rada vibrācija, troksnis, nepareizas darba metodes un sliktas kvalitātes IAL lietošana. Vibrācija – ja neievēro darba instrukcijas, un lieto motorinstrumentus ar bojātu amortizāciju var izraisīt sāpes rokas muskuļos, sprandā, kā arī «balto pirkstu» slimību. Tāpēc jābūt sevišķi uzmanīgam strādājot ar motorzāģiem, celtniecības blietēm, atskaldāmiem āmuriem. Jāievēro atpūtas laikus un jāveic vingrinājumi. Ja motorinstruments rada troksni no 80–85 dB, ir ieteicams lietot dzirdes aizsardzības līdzekļus, virs 85 dB dzirdes aizsardzības līdzekļi ir obligāti jālieto. Dzirdes bojājumi nav ārstējami, ja sabojāsiet dzirdi, tas būs uz visu mūžu. Nepareiza stāja, nepareizi noregulēta krūmgrieža uzkabe, nepareizi darba paņēmieni atzarojot un sagarinot koka stumbru u.t.t noved pie muguras un sprandas problēmām. Tās pašas sekas radīs sliktas kvalitātes krūmgrieža uzkabe. Redzi var sabojāt – ja lietosim zemas optiskās kvalitātes sejas vai acu aizsargus. Gadījumā, ja nākas strādāt no pamata virsmas augstāk par 1,5m, tad uz strādnieku attiecas visas prasības par darbu augstumā.

Pirms kaut ko dariet, padomājat par sekām, vai tas ir to vērts. Sargājiet sevi, un Dievs Jūs sargās!

Ogres tehnikuma Mežsaimniecības un kokapstrādes Izglītību programmu vadītājs Klāvs Miezis