Es Talsu mežrūpniecības saimniecībā turpat desmit gadus nostrādāju par meža apsardzības un medību saimniecības inženieri. Talsu mežrūpniecības saimniecības meži skaitījās vieni no uguns bīstamākajiem aiz Jūrmalas un Inčukalna. Tāpēc uzskatu, ka esmu tiesisks izteikt savas domas par «pseido zaļo» ierosmi dedzināt mežu.
Jau raksta sākumā varu pateikt, ka darbība ar uguni meža ugunsnedrošajā periodā ir nosodāma no visām pusēm. Atruna, ka tas būs mikro ugunsgrēks, neiztur nekādu kritiku, ja arī to uzrauga cilvēks. Mana pieredze rāda, ka pie meža degšanas pat pilnīgi rāmā bezvēja laikā rodas nenosakāma virziena gaisa plūsma, kad mazs ugunsgrēks pārvēršas lielā.
Zinām, ka katru gadu republikas mežos izceļas pāri par simts meža ugunsgrēku. Meža degšana notiek dažādos meža tipos. Šinī sakarībā gribētos dzirdēt atbildi uz šādiem jautājumiem: «Kas traucē Degumu krāšņvabolei attīstīties šajos degumos? Ja krāšņvabole tiks ieaudzēta mākslīgi, kāpēc to nevar darīt izdegušajās mežu platībās?»
Ja pareizi atceros, Gaujas nacionālais parks tika dibināts, lai saglabātu dabas vērtības. Ja krāšņvabole Gaujas nacionālajā parkā nav, kāpēc iejaukties dabā un censties to ieaudzēt?
Pēc pieredzes, kad tika par katru cenu dibināti dažādi liegumi un biotopi, secinu, ka aiz visa šī pasākuma stāv Eiropas nauda, kas realizācijas gadījumā jūtami papildinās ar pasākumu saistīto darboņu bankas kontus.
Vai ir padomāts par gaisa piesārņošanu, tīši dedzinot mežu?
Pirms dedzināt mežu nolūkotajā vietā, derētu padomāt, ka Cēsu pilsēta ir viens no svarīgākajiem tūrisma objektiem, kuru vasarās apmeklē simtiem ārzemju tūristu; Ka Cēsīs ir viena no modernākajām koncertzālēm, kur viesosies ievērojami mākslinieki un viņu uzstāšanos brauks klausīties simtiem pašu māju un ārzemju klausītāji.
Noslēgumā gribu ieteikt šīs akcijas rīkotājiem – uzkausiet vietējo iedzīvotāju viedokli. Kā teica mūsu gudrie senči: «Tautas balss ir Dieva balss».
Imants Zembergs, Meža nozarē nostrādāti turpat 50 gadi