Ministru kabineta rīkojums Nr. 180, par ārkārtējās situācijas izsludināšanu izdots 2023. gada 30. martā. Lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīta ar augiem kaitīga organisma – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) savairošanos, tas paredz izsludināt ārkārtējo situāciju no 2023. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, kā arī noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās […]
No 1. aprīļa līdz 30. jūnijam 32 Latvijas novados izsludināta ārkārtējā situācija egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai. Ir noteikti vairāki aizsardzības un ierobežošanas pasākumi, tostarp feromonu slazdu izvietošana, ko veic tikai apmācīti Valsts meža dienesta darbinieki. Feromonu dispenseri ir augu aizsardzības līdzekļi, kas nav reģistrēti Latvijas Republikas teritorijā. To lietošanu var atļaut Valsts augu aizsardzības dienests […]
• ziemas periodā veikt vējgāzēs bojāto koku un malkas izstrādi; • arī citas saimnieciskās darbības vislabāk veikt ziemā, pirms mizgrauža izlidojuma, t.i., līdz 1. aprīlim, lai samazinātu iespējamību ar smaržas starpniecību šiem kaitēkļiem atrast šīs egļu audzes; • izvērtēt nepieciešamību aizvākt vējgāžu bojātos kokus, īpaši izlidojuma periodā; • neveikt kopšanas cirtes pieaugušās egļu audzēs, kur […]
Valsts meža dienests ar 12. septembri atcēla meža ugunsnedrošo laikposmu. Šogad reģistrēti 355 meža ugunsgrēki, tajos izdeguši 220 hektāri meža zemes. Šogad ugunsgrēku mazāk Šogad tas sakās 2. maijā. Reģistrēti un dzēsti 355 meža ugunsgrēki. Kopējā uguns skartā platība meža zemēs ir 220 hektāri, no tiem 68,5 hektāri ir jaunaudzes. Pērn tika dzēsts daudz lielāks […]
Valsts meža dienests ar 12. septembri atceļ meža ugunsnedrošo laikposmu, kura laikā, atrodoties mežā un purvā, bija jāievēro vairāki aizliegumi. Šogad reģistrēti 355 meža ugunsgrēki, tajos izdeguši 220 hektāri meža zemes. Salīdzinot ar 2021. gadu, šogad Latvijā bijis krietni mazāk meža ugunsgrēku, un izdedzis par teju 300 ha mazāk nekā pērn. Šogad Valsts meža dienests […]
2022. gada jūnijā noslēgušies divi LVMI Silava ar Meža nozares kompetences centra atbalstu īstenoti pētījumi. Kopš 2019. gada pavasara Mežzinātnes institūts strādāja pie pētījumiem «Bioloģiskā preparāta izstrāde sakņu trupes izraisīto zaudējumu samazināšanai skuju koku audzēs» un «Heterobasidion sakņu trupes ierobežošana egļu audzēs – ķīmisko aizsardzības līdzekļu pielietošanas iespējas kūdras augsnēs». 30% karbamīda šķīdums daudz efektīvāks Lai ierobežotu […]
Salīdzinot ar 2021. gadu, šogad Latvijā bijis krietni mazāk meža ugunsgrēku, un izdedzis par teju 300 ha mazāk nekā pērn. Šogad Valsts meža dienests dzēsis 263 meža ugunsgrēkus, tajos izdeguši 206 ha meža zemes, no tiem jaunaudzes degušas 67 ha platībā. Pērn šajā pašā laika periodā dienests dzēsa 422 meža ugunsgrēkus, tajos izdega 502 ha […]
To izraisa alkšņa zilā lapgrauža un alkšņa zaļā lapgrauža kāpuri, kas apēd lapas mīkstumu, atstājot neskartu dzīslojumu. Kokiem tas nekaitē, un meža īpašniekiem, pamanot alkšņu lapu bojājumus, nav nepieciešams veikt nekādas īpašas darbības. Avots: Valsts meža dienests
Vajadzētu: Maija mēneša otrajā pusē un jūnija sākumā īpašniekam vajadzētu pārbaudīt svaigo egļu stumbrus (it īpaši, ja koki gāzti, izšūpoti vai citādi bojāti), vai gadījumā tajos nav redzami mazi, aptuveni 1 mm gari caurumiņi (t.i., kukaiņu ieskrejas), kā arī svaigas mizu skaidu nobiras koka stumbra pakājē. Ja kas tāds tiek konstatēts, meža īpašniekam par šiem […]
Visā Latvijas teritorijā, sākot ar 2. maiju, Valsts meža dienests noteicis meža ugunsnedrošo laikposmu. AS «Latvijas valsts meži» aicina dabas draugus un atpūtniekus mežā uzvesties atbildīgi un ievērot ugunsdrošības noteikumu prasības. Paliekot siltākam un sausākam laikam, ugunsbīstamība mežā būtiski palielinās. Joprojām visbiežākais meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir cilvēku apzināta, neapzināta vai neuzmanīga rīcība ar uguni. […]