Straujākā inflācija pēdējos gados

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pārtikas cenu kāpumam. Pārtikas cenas pieauga par 3,8% un kopējo cenu līmeni paaugstināja par 0,9 procentpunktiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenas gada laikā pieauga par aptuveni 2,5%.

Liela palielinošā ietekme gada laikā bija arī cenu kāpumam pakalpojumiem – par 2,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,8 procentpunktiem. Straujākais kāpums bija vērojams apdrošināšanai, ko ietekmēja cenu kāpums OCTA saistībā ar apdrošinātāju rekordlieliem zaudējumiem iepriekšējā gadā.

Cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja arī degvielas cenu kāpums. Jūnija vidū pasaules naftas cenas bija samazinājušās līdz 44 USD par barelu, kas bija zemākais rādītājs kopš 2016. gada novembra un saistīts ar ieguves kāpumu ASV, Lībijā un Nigērijā, bet kopš jūlija pasaules naftas cenas pakāpeniski palielinājās līdz decembrī sasniedza 66 USD par barelu, kopumā cenām vidēji gada laikā palielinoties par aptuveni 20%. Cenu kāpumu veicināja OPEC, Krievijas u.c. naftas eksportētājvalstu lēmums pagarināt naftas ieguves ierobežojumus, kā arī naftas pieprasījuma kāpums gan ģeopolitisko notikumu, gan dabas stihiju ietekmē. Gada laikā degvielas cenas Latvijā pieauga par 4,8% un par 0,3 procentpunktiem palielināja kopējo cenu līmeni.

Dabasgāzes cenas pieauguma dēļ cenas gada laikā pieauga arī siltumenerģijai (par 3,5%) un gāzei (par 6,7%), kas kopā ar cenu kāpumu cietajam kurināmajam (par 6,5%) kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem.

2017.gadā vidējā gada inflācija bija 2,9%. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2018.gadā vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017.gadā vērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu izmaiņām, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Avots: Ekonomikas ministrija