Steidz zāģēt mežu, kamēr nav stājušies spēkā stingrāki ierobežojumi

Meža īpašnieki sašutuši par Dabas aizsardzības pārvaldes plāniem ieviest stingrākus saimniekošanas ierobežojumus īpaši aizsargājamā dabas teritorijā Vecpiebalgas novadā.

Projekta «Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā» ietvaros, ko kā pasūtītājs īsteno Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un izpilda SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment», noris jau trešo gadu ar 582 tūkst. eiro finansējumu no Norvēģijas finanšu instrumenta un 64 tūkst. eiro no Latvijas valsts budžeta. Šobrīd Vecpiebalga ir vienīgais no deviņiem novadiem, kas iebilst pret Dabas aizsardzības plāna izveidi.

Apsaimnieko senču zemi

Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagasta saimniecības «Vec–Ilzēni» īpašnieks Arnis Dūmiņš kopā ar ģimeni jau vairāk nekā 30 gadus saimnieko uz savu senču zemes. Dzimtas īpašumā zeme nonākusi jau 1908. gadā, kad tā nopirkta par zelta naudu – to apliecina iegādes dokumenti. Saimniecības pamatnodarbošanās saistīta ar gaļas liellopu audzēšanu, kuru papildina ienākumi no 100 ha liela meža apsaimniekošanas.

Neskatoties uz to, ka īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, teritorijas statuss līdz šim nav radījis apgrūtinājumus saimniekošanai. Tomēr pašlaik veidojas situācija, ka, iespējams, nākotnē, zemes īpašniekiem būs jārēķinās ar stingrākiem ierobežojumiem.

Gatavojas pievilkt grožus

Dabas aizsardzības pārvalde īpaši aizsargājamai teritorijai iecerējusi izstrādāt jaunu dabas aizsardzības plānu un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Meža īpašnieks Arnis Dūmiņš ar plānotajām izmaiņām nav apmierināts un uzskata, ka tās traucēs saimniekot. «Par sabiedriskajām apspriešanām uzzināju tikai 3 dienas iepriekš. Laikam ieceres autori cerēja visu ātri izbīdīt. Kāds kaimiņš zvanīja un jautāja, vai esmu jau saņēmis koku ciršanas apliecinājumu. Biju pārsteigts. Liela apjoma meža izstrādes darbus šogad nebiju plānojis. Kad sāku interesēties par plānotajām izmaiņām, uzzināju, ka daļa no maniem mežiem kartē iezīmēta dabas lieguma zonā, bet daļa dabas parka zonā. Trakākais, ka dabas lieguma zonā iespēja zāģēt kokus būs apgrūtināta. Kailcirtes būs aizliegtas. Gandrīz sanāk, ka noteikumi būs stingrāki kā Gaujas nacionālajā parkā. Savukārt dabas parka zonā drīkstēšu veikt tikai kopšanas cirtes.

Īpašumu cena krītas

Līdz šim mūsu ģimene mežā ir saimniekojusi apzinīgi. To pierāda arī tas, ka eksperti, kuri te it kā ir bijuši, atraduši trīs pirkstu dzeni un aizsargājamus augus. Cenšamies celt sava īpašuma vērtību – visus izcirtumus atjaunojam mākslīgi, ar sertificētiem egļu stādiem. Tur, kur agrāk auga baltalkšņi, tagad aug skaistas egles. Tas panākts ar smagu darbu.

Alauksta ezers pavisam netālu, ainava apaugusi ar kokiem, tomēr joprojām pauguraina un pievilcīga. Varbūt šīs darbības nav nejaušas. Iespējams, kāds speciāli mēģina samazināt zemei vērtību, lai pēc tam to iegādātos. Šobrīd zemi nopirkt ir grūti. Arī manas saimniecības paplašināšanai tā būtu nepieciešama. Tomēr cenas ir augstas.

Kompensāciju apmērs nesamērīgi mazs

Nesaprotu, kāpēc mūs neliek mierā. Februāra beigās notika otrā sabiedriskā apspriešana. Ja iepriekš 90 procenti no mana meža bija kādā no aizsargājamām zonām, tad šobrīd tas samazināts līdz 35 procentiem. Tomēr tagad aizsargājamās zonas iezīmētas tiem īpašniekiem, kuriem tādu iepriekš nebija. Kā var būt apmierināts? Manuprāt, sabiedriskā apspriešana bija jāsāk ar diskusiju par kompensāciju apmēru. Ikgadējās kompensācijas apjoms varētu svārstīties no 40 – 160 euro par hektāru. Es uzskatu, ka tas ir par maz. Par vecu egļu mežu vajadzētu 400 – 500 euro par hektāru. Jaunaudzēs atkarībā no koku sugas, bet noteikti mazāk kā vecā mežaudzē. Ja aug egles, tad vairāk, ja baltalkšņi tad mazāk.

Plānotie grozījumi ierobežos ne tikai ciršanu, bet arī Eiropas Savienības atbalsta saņemšanas iespējas. Savā īpašumā plānoju turpināt meliorācijas sistēmu kopšanu. Tomēr plānotie grozījumi to var apturēt.

Visās malās gaudo zāģi…

Kaimiņš jau gāž kokus. Ko man darīt? Netaisos gaidīt, kad saimnieciskā darbība tiks aizliegta. Esmu jau saņēmis apliecinājumu veca egļu meža nociršanai kailcirtē, četru hektāru lielā platībā. Brīvdienā biju aizgājis uz Alaukstu makšķerēt. Visās malās gaudo zāģi un rūc traktori. Cilvēki steidz zāģēt, kamēr spēkā nav stājies saimnieciskās darbības aizliegums», norāda meža īpašnieks Arnis Dūmiņš.

Cer uz labāku komunikāciju

Meža īpašnieks aktīvi apmeklējis sabiedriskās apspriešanas un izdarījis vairākus secinājumus. «Sabiedriskās apspriešanas bija ļoti apmeklētas. Pēdējā reizē bija sanākuši apmēram 150 cilvēki, jo Vecpiebalgā ir ļoti daudz privāto īpašnieku, kuri satraukušies par notiekošo. Diskusijas bija ļoti «karstas». Labi ir tas, ka plāna izstrādātāji ir gatavi runāt un mūs uzklausīt, jo viņiem svarīgi šo projektu palaist. Viegli tas nebūs, jo pašvaldība ir pret. Savākti 1300 paraksti pret plānoto aktivitāti.

Nākotnē no projektu virzītājiem gaidu labāku komunikāciju. Normāli būtu, ja eksperts pieteiktos pie īpašnieka, izstaigātu mežu un visu izrunātu. Tagad viss noticis pa kluso. Atklājas, ka uz manas zemes ir boreālais mežs. Tas ir apsaimniekots, tāpēc nesaprotu, ka tajā var būt kaut kas īpašs. Iespējams, būtu mazāk «asumu», ja starp interešu grupām norisinātos normāla komunikācija. Šobrīd redzu, ka daudzi steidz zāģēt. Ja tiem putniem līdz šim bija kur dzīvot, tad tagad situācija varētu kļūt sliktāka», domā meža īpašnieks.

Raimonds Mežaks, mežkopis