Sprādzienbīstamais 2. Pasaules kara mantojums mežos

Var gadīties, ka ogojot, sēņojot vai strādājot mežā var atrast ne tikai plastmasas pudeles, bet arī kādu nepatīkamāku mantojumu vēl no 2.pasaules kara – nesprāgušu granātu vai avio bumbu.

Atšķirībā no citiem gadiem, nepierasti daudz cilvēku tuvāk dabai devās jau pavasarī, kad sākās «COVID 19» krīze. Iespēja meža zemē atrast ko bīstamu ir arī meža augsnes gatavošanas laikā, tādēļ šajā rakstā – daži piemēri no dzīves un ieteikumi, ko darīt, ja atrasts aizdomīgs un iespējams, sprādzienbīstams kara laika mantojums.

Zarus dedzina 5 m attālumā no aviācijas bumbas

Meža īpašnieks Andrejs, kura zemes gabals atrodas netālu no Cēsīm, «Meža avīzei» atklāja, ka pirmā saskare ar mežā atrastu munīciju viņam bijusi jau vairāk kā pirms 20 gadiem. «Atceros, bijām beiguši zāģēt apmēram hektāru lielu kailcirti. Priežu zarus izstrādes laikā savācām un sadedzinājām, jo lai veicinātu dabisko atjaunošanos ar priedēm, biju ieplānojis organizēt augsnes frēzēšanu. Dienā, kad notika augsnes apstrāde, man pēkšņi piezvanīja traktorists un ziņoja, ka veicot frēzēšanu, zemsedzē pamanījis aviācijas bumbu. Es pārbijos. Nekavējoties zvanīju Zemessardzei un ziņoju par atradumu. Drīz vien no Ādažiem ieradās speciālā spridzinātāju vienība. Viņi bumbu savāca un interesējās par to, kur ir tuvākais karjers, lai varētu to uzspridzināt. Jautāju par to vai lādiņš ir bīstams. Pēc atbildes sapratu, ka pārbraucot pāri ar traktoru, nekas nenotiktu, bet ja zarus būtu dedzinājis tieši tajā vietā, būtu tik liels sprādziens, ka sprādziena radītajā bedrē varētu ievietot MTZ traktoru ar visu augsnes frēzi.  Cilvēku šāds sprādziena vilnis uzsviestu tuvākās egles zarā ,»stāsta Andrejs. Viņš uzskata, ka ir vinnējis loterijā, jo palicis dzīvs. Ugunskura vietu izvēlējies tikai piecu metru attālumā no vietas, kur zemē gulējusi aviācijas bumba. Lai arī zarus nelielos apjomos mežā viņš dedzinot joprojām, uzskata, ka drošības dēļ tos labāk vest uz krautuvi un šķeldot.

Ņem talkā metāla detektoru

«Apzinos, ka mans mežs atrodas teritorijā, kur agrāk norisinājusies intensīva kara darbība un vēsturisko notikumu liecības meža zemsedzē var atrast arī mūsdienās. Kad pastaigāju pa mežu ar metāla detektoru, secināju, ka zemsedzē ir salīdzinoši maz tādu vietu, kur ierīce neuzrāda metāla klātbūtni. Pārsvarā gan tur atrodamas tikai drātis un patronas, bet nekad nevar būt drošs, ka tur nav apslēpts kaut kas lielāks un bīstamāks. Tāpēc svarīgi zināt sava meža vēsturi pēdējo 100 gadu laikā. Esmu novērojis, ka vecajām priedēm ir šķembu rētas. Ir gadījumi, kad koku nozāģēju, redzu rētu, bet pašas šķembas vairs nav. Nevaru teikt, ka visi kokmateriāli ir sabojāti. Pēdējā reizē, kad nodevu zāģētavā kravu, no 40 kubikmetriem tikai 2 – 3 kubikmetri dēļ metāla šķembu ieslēgumiem stumbrā tika izbrāķēti. Statistika rāda, ka neskatoties uz to, ka kari sen beigušies, mežos un ne tikai, atrod daudz kara laika liecības, tajā skaitā munīciju. Esmu dzirdējis nostāstus, ka vācieši atkāpjoties Kurzemē lādiņus esot aprakuši un šīs vietas atzīmējuši savās kartēs, lai atgriešanās gadījumā tos varētu izmantot», atklāj Andrejs.

Lādiņi eksplodē meža ugunsgrēka laikā

Kāds policijas darbinieks mums pastāstīja arī par īpaši bīstamu situāciju, kad kādā meža masīvā bijis izcēlies diezgan pamatīgs ugunsgrēks. Neilgi pēc dzēšanas darbu uzsākšanas poligonā sākuši eksplodēt kara laika lādiņi. Izsaukta policija. Tomēr neskatoties uz paaugstināto bīstamību, ugunsdzēsēji turpinājuši darbu. Policijas darbinieki redzot paaugstinātu risku dzēsēju dzīvībai un veselībai, veikuši cilvēku piespiedu evakuāciju.

Kā rīkoties, ja atrasts lādiņš?

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte «Meža avīzei» pastāstīja, ko darīt, ja gadījies mežā atrast aizdomīgus un iespējams, sprādzienbīstamus priekšmetus: «Jāinformē Valsts policija, zvanot uz tālruņa numuru 110. Lai policijas darbinieki operatīvāk varētu reaģēt, zvanītājam vajadzētu norādīt pēc iespējas precīzāku priekšmeta atrašanās vietu un aprakstīt tā izskatu. Tālāk jārīkojas pēc policijas darbinieku norādēm.»

Savukārt Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākā referente majore Sandra Brāle uzsvēra, ka priekšmetam noteikti nevajadzētu pieskarties un to pārvietot. Ja iespējams, ziņotājam vieta jānorobežo vai dabā jāatstāj redzamas atzīmes, lai to vieglāk atrast un nekavējoties jādodas prom. Parasti tādos gadījumos sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu veic jomas speciālisti. Atradējam par priekšmeta iznīcināšanu nekas nebūs jāmaksā.

Lielākā daļa ir ļoti bīstami

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. Inženiertehniskā bataljona komandieris, pulkvežleitnants Ainārs Rauza «Meža avīzei» atklāja, ka lielākā daļa no atrastajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem ir reāli bīstami un pastāv ļoti liela iespēja, ka tie eksplodēs, ja kāds tos mēģinās pārvietot vai izjaukt. Sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu un iznīcināšanu veic speciāli apmācīts un ekipēts Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas personāls.

Lielākais objekts – Stopiņu novada Cekulē

Nesprāgusī munīcija atrodama vairākos Latvijas reģionos, sevišķi tajos, kur Pirmā un Otrā Pasaules kara laikā norisinājušās intensīvākās kaujas. Sarindojot Latvijas novadus pēc atrasto sprādzienbīstamo priekšmetu skaita, visvairāk tie tiek atrasti Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē. Viens no lielākajiem,  ar nesprāgušo munīciju piesārņotajiem objektiem, 240 hektāru platībā, atrodas Stopiņu novada Cekulē. Tur munīciju noliktava laikā posmā no 1920. līdz 1995. gadam tika izmantota militārām vajadzībām. Liels skaits munīcijas vienību tika izmētāts noliktavas apkārtnē Otrā Pasaules kara laikā, kad PSRS armijas partizāni tās uzspridzināja. Kopš 1994.gada Cekulē notiek teritorijas virsmas attīrīšana no nesprāgušās munīcijas un ik gadu nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti atrod un neitralizē vairākus simtus sprādzienbīstamu priekšmetu. Cekulē ik gadu norisinās starptautiskās militārās mācības «Detonators», kuru mērķis ir zemes virskārtas attīrīšana no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, kā arī veicināt savstarpējo sadarbību nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas taktikā un procedūrās. 2019. gadā mācībās «Detonators» atrada un neitralizēja vairāk nekā 700 sprādzienbīstamus priekšmetus.

Mežos gadā neitralizē vidēji 5767 vienības

Pēc Aizsardzības ministrijas sniegtās informācijas neitralizēto un sprādzienbīstamo priekšmetu skaits ir iespaidīgs. Laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam iznīcināti 34602 priekšmeti. Vidēji gadā tiek neitralizētas 5767 vienības, tajā skaitā artilērijas un mīnmetēju lādiņi, mīnas, raķetes, aviobumbas un granātas. Kā «Meža avīzei» norādīja kāds policijas darbinieks, tad parasti visvairāk izsaukumu ir rudens pusē. «Tas saistīts ar ogotāju un sēņotāju aktivitāti. Rudenī koki un krūmi met lapas. Daudz kas vasarā mežā cilvēka acij ir noslēpts, rudens pusē kļūst pamanāms. Tiklīdz kā kāds atrod, tā ziņo un mēs nekavējoties braucam novērtēt situāciju dabā. Galvenais, lai ziņotājs norāda pēc iespējas precīzāku sprādzienbīstamā objekta atrašanās vietu».

Par atbalstu publikācijas tapšanā, autors izsaka pateicību Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākajai referentei, majorei Sandrai Brālei, LR Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes ZS 54. Inženiertehniskā bataljona galvenajam virsseržantam Uldim Velikam un Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākajai speciālistei Simonai Grāvītei. Rakstā izmantoti Raimonda Mežaka un Velgas Senkovskas fotouzņēmumi, kā arī fotogrāfijas no Zemessardzes arhīva un mikroblogošanas vietnes Twitter.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.