Šovasar daudz postošu ugunsgrēku

Šogad līdz augusta sākumam Valsts meža dienests atklājis un dzēsis jau 702 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 1046 hektāri, tai skaitā ugunsgrēks 770 hektāru platībā bija Ādažu poligona teritorijā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad tika dzēsti 423 meža ugunsgrēki 265 hektāru platībā, šogad vērojams ievērojams pieaugums gan uguns nelaimju skaita gan platības ziņā. Pērn 76% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 9% gadījumu tā ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana.

Meža ugunsgrēkā Ziemeļkurzemē deg vairāk nekā 1355 ha meža zemes

Ziemeļkurzemes virsmežniecības  uzraugāmajā teritorijā 17. jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks, Valdgales pagasta Lielsalās, kūdras izstrādes purvā, vēlāk liesmām izplatoties arī mežā.

Pēc aptuvenām aplēsēm, uz 3. augustu šajā ugunsgrēkā kopējā izdegusī meža zemes platība bija 1355 hektāri. Iespējams, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

Uz kūdras  purva ugunsgrēka likvidācijas darbiem pirmie izsaukumu saņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kad ugunsgrēku nebija iespējams ierobežot, uz notikuma vietu devās arī Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības darbinieki. Dzēšanas darbus apgrūtināja  specifiskie apstākļi kūdras purvā, jo nav stingrs pamats, līdz ar to ir apgrūtināta tehnikas piekļuve degošajai vietai,  tādēļ tika pieņemts lēmums piesaistīt meža ugunsgrēka dzēšanai Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, kas veica dzēšanas darbus no gaisa. Darbā iesaistīts arī Lietuvas gaisa spēku helikopters. Palīdzēt dzēst ugunsgrēku iesaistījās arī zemessargi, kuri dzēsa liesmas  pie kūdras purva esošajā mežā.

Ugunsgrēka dzēšanas darbus  ievērojami apgrūtināja lielais vējš, kas radīja stipru sadūmojumu, kā rezultātā tika evakuēti Stiklu ciemata iedzīvotāji.

Ugunsgrēks sasniedza arī AS «Latvijas valsts meži» (LVM)  apsaimniekoto meža teritoriju, kas atrodas valsts nozīmes dabas liegumā «Stiklu purvi». Uguns ir skārusi gan dabas lieguma regulējamā režīma zonu gan dabas parka zonu, gan dabas lieguma zonu, kurā ir aprobežota mežsaimnieciskā darbība un apgrūtināta piebraukšana ar ugunsdzēsības transportu.

18. jūlija novakarē, kad joprojām nebija izdevies apturēt uguni, Valsts meža dienests kopā ar Latvijas valsts mežiem pieņēma lēmumu uzsākt arī citus meža ugunsgrēka ierobežošanas pasākumus, tika izzāģēta aizsargjosla, tas nozīmē, ka vienā, apmēram piecdesmit metrus platā joslā izzāģēja kokus, lai uguns, ja to nepaspētu ierobežot, netiktu tālāk lielajos meža masīvos.
19. jūlijā meža ugunsgrēka ierobežošanas darbos iesaistījās 27 LVM darbinieki no Ziemeļkurzemes reģiona mežkopības, plānošanas un mežizstrādes struktūrvienībām. Dzēšanas procesā iesaistītas arī uzņēmuma vieglās kravas apvidus automašīnas, kuru kravas kastēs ievietotas ūdens tvertnes un sūkņi. Tāpat dzēšanas darbiem piesaistīti LVM pakalpojumu sniedzējam SIA «Niedrāji» lietošanā esošie trīs harvesteri un forvarders. Ar to palīdzību līdz šim izzāģēta visa plānotā ceļa paplašinājuma zona, taču spēcīgā piedūmojuma dēļ turpināt darbus Stiklu ciema virzienā nebija iespējams. Tika veikts uzlidojums ar dronu, lai precizētu ugunsgrēka frontes un flangus un labāk saprastu turpmākos soļus. Dzēšanas darbus koordinē un vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Pēc astoņām dienām, 25 jūlijā, pastāvot mitrumam un bezvējam, vairs nenotika intensīva degšana, bet tikai gruzdēšana atsevišķās vietās pa perimetru, bet visu dienestu darbs uz vietas turpinājās. Vēl 3. augustā Valdgales pagasta ugunsgrēka teritorijā  regulāri tika apsekotas gruzdošās vietas un rūpīgi tiek uzraudzīts perimetrs.

Ļaunprātīga dedzināšana

23. jūlijā, pašā novakarē pēc pulksten deviņiem, tika saņemta informācija, ka ārpus kūdras un meža ugunsgrēka perimetra Valdgales pagastā, mežā citā vietā netālu no lielā ugunsgrēka perimetra līnijas gar ceļa malu ir septiņi degoši uguns perēkļi, dažādos attālumos cits no cita, un pēc kāda laika, labu gabalu uz priekšu, tika atklāts vēl viens uguns perēklis, tātad, kopā pavisam astoņi, uz kuru dzēšanu nekavējoties devās Valsts meža dienesta darbinieki, kas tajā laikā nebija nodarbināti lielā ugunsgrēka ierobežošanas darbos. Pirmā no degošajām platībām tika likvidēta vienos naktī, bet pārējo ierobežošana un galīga apdzēšana turpinājās līdz pat otrdienas pusdienai. Katra mazā ugunsgrēka platība ir apmēram 0,1 hektārs, kopā apmēram 0,8 hektāri, tā nav vienlaidus platība, bet gan astoņi atsevišķi meža ugunsgrēki.

Ugunsgrēku skaits – astoņi, apmēram viens aizdegšanās laiks un to izvietojums, norāda, ka tā varētu būt ļaunprātīga dedzināšana. Pēc VP Kurzemes reģiona pārvaldes informācijas,  uguns perēkļi konstatēti mežā Ventspils novadā Puzes un Popes pagastos vietās, kas atrodas vairākus kilometrus no Valdgales purva ugunsgrēka. Ir uzsākti izmeklēšanas darbi, lai noskaidrotu iespējamo ugunsgrēku izcelšanās cēloni.

Bet tas nav vienīgais lielais meža ugunsgrēks Kurzemē. Gan ne tik liels, bet Kuldīgas novadā Rendas pagastā 18. jūlijā tika ierobežots meža ugunsgrēks gandrīz trīsdesmit hektāru platībā. Arī šajā reizē lielā ugunsgrēka platība ir pateicoties vējam, kas neļāva ierobežot uguns virzīšanos uz priekšu. Ir pamatotas aizdomas, ka ugunsnelaime aizsākusies kādā no atpūtas vietām.

Mazsalacas novadā deg meža purvs

31. jūlijā vēlu vakarā atklāts ugunsgrēks meža purvā Mazsalacas novada Ramatas pagasta Saklaura (Oļļas) purvā. Iesākumā dega tikai purvs, mežs nav skarts. Valsts meža dienests steidzami uzsāka dzēšanas darbus, lai ierobežotu ugunsgrēka teritoriju. Diemžēl tas sarežģītās piekļuves un situācijas dēļ neizdevās pirmajās stundās un uguns strauji izplatījās uz priekšu, jo izkaltušie vaivariņi ir labs degmateriāls. Piekļuvi ugunsgrēka vietai un arī dzēšanas darbus apgrūtināja akači, kas ir purva teritorijā. Vistuvākais ceļš, no kura var sasniegt ugunsgrēka vietu, ir divu kilometru attālumā.

Vēl 3. augustā ierobežot ugunsgrēku nebija  izdevies, tomēr, vērtējot situāciju uz vietas, ir pamats domāt, ka drīzumā uguns varētu tikt ierobežota, ja vien vējš  nepamaina virzienu un tad situācija atkal varētu kļūt mazāk prognozējama. Nakts laikā ugunsgrēka teritorija tika uzraudzīta un līdz ar gaismiņu atsākās dzēšanas un ierobežošanas darbi. 3. augustā bija pavisam neliels lietus, bet arī tas, kaut nedaudz, tomēr palīdz uguns slāpēšanā.

Dzēšanas darbu organizāciju ļoti apgrūtina ne tikai sliktie piekļuves apstākļi, bet arī ļoti sliktie sakari, jo vienkārši telefoniem nav zona. Patlaban Saklaura purva ugunsgrēka ierobežošanas darbos iesaistīti ievērojami resursi no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Valsts meža dienesta darbinieki, Zemessardze, Pašvaldības policija, igauņu speciālisti ar savām speciālajām tehnikas vienībām, kā arī vietējie zemnieki, palīdzot pievest ūdeni. Ir paredzēts, ja laika apstākļi ļaus, dzēšanā no augšas piesaistīt arī helikopterus. Šī ugunsgrēka platība ir sasniegusi aptuveni 220 hektāru.

Ugunsgrēks Salas novadā

Salas novadā netālu no Gargrodes ugunsgrēks tika atklāts 1. augustā un nākamajā dienā tas bija izpleties vairāk kā 20 hektāru platībā, arī sarežģītās piekļuves dēļ. Notikuma vietā uguni dzēsa ap 25 Valsts meža dienesta darbinieki, ir iesaistīti arī  Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta spēki un aptuveni 30 zemessargi. Šajā vietā deg  gan mežs, gan purvs. Nav pilnīgas skaidrības par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem, taču arī šajā situācijā nav izslēgta neuzmanīga rīcība ar uguni.

2. augusta vēlā vakarā ugunsgrēku Salas novada Gargrodes purvā ir izdevies ierobežot. Pa nakti ugunsgrēka vieta tika uzraudzīta, bet no rīta atsākās dzēšanas un ugunsgrēka likvidācijas darbi. Kopējā uguns skartā platība ir 35,1 hektārs. Arī šeit ir grūti pieejama vieta, kas apgrūtina uguns dzēšanas darbus, jo nav iespējams iebraukt ar transportu, līdz ar to jāvelk ļoti garas ūdens šļūteņu līnijas, lai vispār varētu dzēst. Bez valsts meža dienests un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, ugunsgrēka likvidācijā palīdz arī Zemessardze, kuras speciālā tehnika – visurgājēji, ir īpaši noderīgi šādos apstākļos. Ugunsgrēka teritorijā ir izveidojušies bīstami apstākļi, jo sāk krist koki, kam nodegušas saknes.

Avots: Valsts meža dienests