Šobrīd ir pienācis brīdis, kad jārīkojas visiem un nekavējoties

Pēdējos gados strauji aug mežaudžu apjoms, kuras pēc meža zvēru  mielošanās  ir daļēji vai pilnīgi iznīcinātas.

Mežsaimnieku prātu satrauc jautājums, kā panākt, lai jaunaudzes neiznīcinātu meža zvēri, saglabājot līdzsvaru starp dabas aizsardzību un saimniecisko darbību mežā.

Foto: LVM
Mežsaimnieku rūpes

Viens no meža atjaunošanas galvenajiem uzdevumiem ir iestādītā stādījuma vai dabiski iesējušos sējeņu saglabāšana. Kā vēsta Rokasgrāmata meža īpašniekiem, bez stādījumu agrotehniskās kopšanas – zāles appļaušanas, nomīdīšanas un nevēlamo koku atvašu iznīcināšanas 50 cm rādiusā ap katru iestādīto vai saglabājamo kociņu –, ne mazāk būtiska ir jauno kociņu aizsardzība pret meža zvēru bojājumiem. Jaunos stādījumus var iznīcināt:

  • peļveidīgie (strupastes, peles, ūdensžurkas) – apgraužot jauno kociņu mizu pie sakņu kakliņa;
  • zaķi – nokožot galotnes, apgraužot stumbru mizu;
  • bebri – nograužot jaunos kociņus;
  • stirnas – apgraužot galotnes, kā arī jaunos dzinumus, bojājot kociņu stumbra mizu, rīvējot ragus;
  • alņi, staltbrieži – apgraužot jauno kociņu galotnes dzinumus, bojājot stumbru mizu, nolaužot kociņus;
  • maijvaboļu kāpuri – apgraužot jauno kociņu saknes;
  • mežacūkas – maijvaboļu un citu vaboļu kāpuru meklējumos, izrokot jauno kociņu saknes.

AS «Latvijas valsts meži» Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde pastāstīja, ka, AS «Latvijas valsts meži» (LVM) katru gadu apsekojot jaunaudzes, novērtē tajās redzamos bojājumus. Galvenokārt jaunaudzēs redzamie bojājumi novērtēti kā staltbriežu un aļņu radītie bojājumi. Ir apgrauzti galotnes dzinumi, bojāta stumbru miza, nolauzti jaunie kociņi. Bažas rada tas, ka meža dzīvnieki mēdz postīt arī aizsargātas platības. Lielākie postījumi ir Kurzemē, kur postītāji ir staltbrieži, un Latgalē, kur savukārt dominē aļņu radītie postījumi. Pētot statistikas datus noskaidrojies, ka iemesls ir acīmredzams.  Izrādās, ka pēdējos 20 gados aļņu, briežu un stirnu skaits mežā ir trīskāršojies.

Bojājumu sekas kociņiem

Priedei bīstamākos bojājumus iespējams nodarīt, ja pirmajā gadā tai nokož galotni, kociņš visbiežāk iet bojā. Priedīte var arī no snaudošajiem pumpuriem dzīt sānu dzinumus, vairākas galotnes, kociņam izveidojoties par krūmu. Vecākai priedītei nokosto galotni aizstāj kāds no sānu dzinumiem, veidojot stumbra līkumainību.

Sasniedzot pusotru – divu metru augstumu, priedei bīstami ir stumbra bojājumi, kuru rezultātā kociņam vai nu veidojas saussāni,  vai nu kociņš izaug krūmveidīgs, vai arī aiziet bojā.

Eglei pirmajā dzīves posmā līdz 2 metru augstuma sasniegšanai svarīgi ir pasargāties no galotnes bojājumiem. 20–30 gadu vecumā  jāsargās no stumbra mizas bojājumiem, jo tā kokā iekļūst infekcija, kas izraisa trupi. Ir pierādījies, ka visām eglēm, kuru mizu pagājušā gadsimta 80. gados sabojāja aļņi, stumbrus ir sabojājusi trupe.

Apses ir galvenā pārtikas bāze meža dzīvniekiem, tādēļ  kvalitatīvu apsi var izaudzēt tikai iežogojumā.

Lai pasargātu mežu no bojājumiem tiek lietoti repelenti un mehāniski aizsardzības līdzekļi – galotņu aizsargklipši, plastmasas spirāles, kuras tiek aptītas koku stumbriem. Ar repelentu Cervakol Extra apstrādāto kociņu galotnes ir baltā krāsā. Nokožot šādu galotni, dzīvniekam starp zobiem tiek smiltis. Taču pēc diviem trim gadiem dzīvnieks, sāk ēst arī šādi apstrādātus kociņus. Cits līdzeklis – Triko ir uz aitu tauku bāzes, šobrīd vēl strādā ļoti efektīvi, bet ir dārgāks.

Vai aļņiem, staltbriežiem un stirnām trūkst barības?

Kā norāda LVM meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks: «Piemēram, 2012. gadā jaunaudžu aizsardzībai tērējām 237 tūkstošus eiro, pagājušajā gadā 1,5 miljonus eiro, bet šogad, atbilstoši bojājumu apjomam, budžetā paredzēti jau vairāk nekā divi miljoni eiro. 2019. gadā 15191 hektārus valsts mežu paredzēts sargāt  ar repelentu un 3251 hektārus ar stumbru spirāli.»

SIA «Sodra Latvia» valdes loceklis Lars – George Hedlund norāda, ka uzņēmuma stādu aizsardzības izmaksas 4 reizes pārsniedz ienākumus no medību platības nomas ienākumiem. 2018. gadā, dēļ meža dzīvnieku bojājumiem, tikai aizsardzībai ar repelentu iztērēti 169 755 eiro. Rēķinot uz visu uzņēmumam piederošo meža platību 84 000 ha, tas sastāda 2 eiro uz hektāru.

Latvijas vēsturē pirmais Gaujas nacionālā parka direktors, mežzinātņu doktors un staltbriežu pētnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa ieguvējs – par staltbriežu izplatības areāla paplašināšanu un ieguldījumu dabas aizsardzībā, medību saimniecības attīstībā un mežzinātnē Gunārs Skriba uzskata, ka mežu apsaimniekošanas metožu dēļ daudzu gadu laikā pasliktinājušies lielāko mežos mītošo augēdāju dzīves apstākļi. Arvien mazāk un mazāk mežos tiekot saglabātas sīkkrūmiem un ogulājiem bagātas kokaudzes, kas agrāk bijušas aļņu, briežu un stirnu galvenais barības ieguves avots. Lai izdzīvotu, tie tagad esot spiesti intensīvāk apmeklēt lauksaimniecības platības un jaunās mežu kultūras, kuras pēdējos gados tiekot veidotas tik retas, ka pat dažu kociņu bojāšana radot būtisku kaitējumu.

SIA «Sodra Latvia» Mežsaimniecības direktors Žanis Bacāns saka: «Mūsu uzņēmums, atjaunojot mežu, kociņus stāda ar ļoti lielu rezervi, vismaz 400 – 500 uz hektāru virs mežsaimniecībā nepieciešamā, kas ir ļoti dārgi un nebūtu vajadzīgs pie normāla dzīvnieku skaita. Par sīkkrūmiem un ogulājiem negribētos piekrist Skribas kungam, jo vairākus gadus pēc kailcirtes, parasti tieši tā izskatās atjaunotās platības – pilnas ar atvasēm, krūmiem un ogulājiem. Mūsuprāt vispirms būtu jāakcentē jautājums par to, ka kopš padomju laikiem vairāku desmitu gadu laikā ir PIECKĀRŠOJIES aļņu, briežu un stirnu skaits Latvijā, kas ir GALVENAIS iemesls, kāpēc barības bāze ir kļuvusi mazāka. Kociņu skaits uz hektāru mūsdienās tiek stādīts mazāks nekā padomju laikā, bet tas ir tāpēc, ka stādu un stādīšanas izmaksas ir pieckāršojušās.»

SIA «Sodra Latvia» valdes loceklis Lars – George Hedlund norāda, ka agrāk Latvijā bija 23% mežainums, pārejās platībās tika izmantotas lauksamniecībai, mežos briežu, aļņu un bebru gandrīz nebija vai bija ļoti maz. Pēdējā gadsimtā strauji pieaudzis mežainums no 23% līdz 52% un 10% no Latvijas teritorijas ir izdalīti kā ideāli zvēru biotopi, kas veido krūmus un pamežu, kas nebija iepriekš. Paralēli pēdējos 100 gados ir ievesta stingra zvēru populācijas aizsardzība. Pēdējos 25 gados intensīva mežsaimniecība un straujāka lauksamniecības zemes pārvēršana par mežu un krūmiem, kā arī dzīvnieku piebarošana un noteikta medību kārtība devusi fantastiskus apstākļus zvēru populācijas pieaugumam. Zvēru skaita pieaugumu var vērtēt pēc tā, kā palielinājusies to nodarīto bojājumu intensitāte tieši ziemas periodā, jo ziemas periodā par barības bāzi kalpo priežu jaunaudzes, kuru platības kardināli nav palielinājušās. Ja krūmu un lapu koku teritorijas ir krasi palielinājušās un tās nodrošina meža dzīvnieku pieaugošās populācijas barības bāzi vasarā, tad ziemā mēs redzam, ka līdz ar dzīvnieku skaita pieaugumu, strauji palielinās skujkoku jaunaudžu bojājumu apjomi un  problēmas mežsaimniekiem.

LVM meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks: «Jau šobrīd ir izmainīta mežsaimniecības prakse, domājot par papildu barības bāzes veidošanu meža dzīvniekiem, tādējādi noņemot slodzi no mērķa kokiem. Piemēram, priežu jaunaudzēs vairs netiek izcirsti bojātie kociņi. Tie paliek kā barības bāze. Zviedrijā veiktos novērojumos konstatēts, ka aļņi mēdz postīt vienus un tos pašus kokus. Iespējams, to garšas īpašību dēļ. Retināšanu sāk, kad priedītes sasniegušas piecu līdz septiņu metru augstumu.»

Veicot jaunaudžu kopšanu priežu audzēs, bērzus zāģē aptuveni metra augstumā. Stumbriņš dzen atvases un atkal veidojas barības bāze. Turklāt bērzs vairs nekonkurē ar mērķa sugu – priedi. Arī šī ideja aizgūta Zviedrijā. «Latgales pusē ar alni šī metode strādā. Savukārt Kurzemes briežiem metode pirmajā gadā nav attaisnojusies. Ziemas periodā, cērtot galvenās cirtes, nocirsto koku zari tiek atstāti kaudzītēs līdz pavasarim. Zaru kaudzīšu virspusē cenšamies atstāt garšīgāko – apšu, priežu zarus, lai dzīvnieki varētu iegūt barību un tādējādi atslogot no bojājumiem mērķa kokus jaunaudzēs,» norāda Guntis Ščepaniks.

Sadarbība ar medniekiem

Kā norāda LVM meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks: «Neskatoties uz to, ka ar medniekiem mēs jau 2013. gadā noslēdzām memorandu «Par savstarpējo sadarbību medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanā»,  postījumu apmēri aizvien palielinās. Jāpiebilst, ka ne vienmēr vainojami ir mednieki, vairumā gadījumu ir noteikts nepietiekams nomedīšanas apjoms».

Mežsaimnieki secinājuši, ka 2007.–2008. gados mežos bijis optimāls dzīvnieku skaits medību vajadzībām un bojājumi mežsaimniecībā bijuši pieļaujamā apjomā – līdz 30 procentiem mežaudzē un retos gadījumos tie bijuši lielāki. Ja postījumi mežaudzē ir 40 līdz 70 procenti, pastāv risks zaudēt audzes mērķa sugu, tā ir jāpapildina ar mērķa sugas kokiem. Postījumu apmēram pārsniedzot 80 procentus, platība ir jāstāda par jaunu, un tad izmaksas ir aptuveni 940 eiro par hektāru. Turklāt tiek zaudēts laiks, kas vienāds ar nopostītās audzes vecumu.

SIA «Sodra Latvia» Mežsaimniecības direktors Žanis Bacāns atzīst: «Jaunaudzēs, kuras esam apsekojuši, postījumu apmērs ir robežās no 20 – 85 %, vidēji 45–50 %. Līdz ar to, šogad uzņēmums jaunaudžu aizsardzībai tērēs ~ 200 000 eiro, kas ir ~ 2 eiro/ha. Viņš arī norāda, ka padomju laikā notika dzīvnieku populācijas limitēšana valsts līmenī, piemaksājot medniekiem par katru nomedīto dzīvnieku vai administratīvi pieprasot izpildīt medniekiem uzdotos izšaušanas apjomus. Šobrīd mednieki nav ļoti ieinteresēti dzīvnieku skaita samazināšanā, tāpēc šādi – sadalot sekas solidāri, paaugstinot medību tiesību nomas maksu no 0,5 uz 2 eiro/ha, lai segtu dzīvnieku postījumu šobrīdējās izmaksas 2 eiro/ha, varbūt izdotos mazliet pārliecināt arī medniekus par problēmas nopietnību.»

Mežsaimnieki uzskata, ka viens no efektīviem risinājumiem postījumu samazināšanā ir dzīvnieku skaita regulēšana jeb medības. Ščepanika kungs pārliecināts, ka situāciju ilgtermiņā var uzlabot tikai nomedīšanas apjoma palielināšana. Viņš pārliecināts, ka nomedīšanas apjoma noteikšana Latvijā klibo un mednieki pat pie labākās gribas nevar mežsaimniekiem palīdzēt – Valsts meža dienests viņiem izsniedz noteiktu atļauju daudzumu, pamatojoties uz dzīvnieku skaita novērtējumu, nevis precīzu uzskaiti. Kļūda veidojas izejošajos datos no kuriem rēķina nomedīšanas apjomu.

«LVM» ir izveidota darba grupa, kurā pieaicināts Valsts meža dienests, mednieku organizācijas, lauksaimnieki, mežsaimnieki un Zemkopības ministrija. Pašlaik tiek diskutēts, kā panākt līdzsvaru starp lauksaimniecību, mežsaimniecību un medību saimniecību. Esošais modelis, kad nomedīšanas apjomu nosaka Valsts meža dienests, nenesot par to nekādu atbildību, nav pareizs, uzskata Ščepaniks.

 «Šobrīd stāvoklis ir katastrofāls un ir jārīkojas visiem kopā ar visām iespējamajām metodēm. Ja kāds no iesaistītajiem – meža īpašnieki, mednieki, Valsts meža dienests, ministrija, sabiedrība neizprot stāvokļa nopietnību, tad arī rezultātu mēs nevaram gaidīt. Es uzskatu, ka šobrīd pilnīgi viss, ko varam darīt situācijas glābšanai, ir svarīgi,» ir pārliecināts SIA «Sodra Latvia» Mežsaimniecības direktors Žanis Bacāns.

Vineta Kalve

3 Komentāri par Šobrīd ir pienācis brīdis, kad jārīkojas visiem un nekavējoties

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *