Siltajā laikā aktivizējušies kaitēkļi

Šā gada maija neparasti siltais un sausais laiks bija piemērots, lai egļu astoņzobu mizgrauzim sekmīgi attīstītos divas paaudzes.

Daudziem meža īpašniekiem vēl labi atmiņā saglabājušās 2005. gada vētras sekas.

Jau pieredzēts

Tolaik vairākus gadus pēc stihijas meža nogabalos, kuros auga egles, bija vērojama strauja vienas egļu astoņzobu mizgrauža sugas (Ips typographus) masveida savairošanās. Tomēr jau pēc dažiem gadiem dažādu faktoru ietekmē to skaits pakāpeniski samazinājās. Kā savos pētījumos norāda mežzinātnieks Dr. biol. Agnis Šmits, kaitēkļa savairošanās savu maksimumu sasniedza 2007. gadā, bet nākamajos gados sakarā ar salīdzinoši zemo gaisa temperatūru un palielināto mitrumu pavasarī populācijas īpatņu skaits samazinājās.

Augsta kaitēkļu aktivitāte

Tomēr mežsaimnieki modrību nedrīkst zaudēt ne mirkli. Kā norādīja Valsts meža dienesta inženieris meža aizsardzības jautājumos Vasilijs Kolačs, šī gada maijā jau bija vērojama egļu astoņzobu mizgraužu aktivitāte. Speciālists pārbaudījis vairākus feromonu slazdus, kuros noķerti jau vairāki tūkstoši tumši brūnu vai melnu vaboļu. Mizgraužu tēviņi jau sākuši grauzt ejas, veidot kopulācijas (vairošanās) telpas un ar īpašām vielām – feromoniem, kas sajaukti ar koksnes miltiem, pievilināt mizgraužu mātītes. Kad mātītes ir apaugļotas, tās zem mizas izdēj ap 60 oliņu, kuras attīstās apmēram pusotru līdz divarpus mēnešus. Ja vasara saglabāsies silta, var attīstīties arī otra paaudze.

Tāpēc meža apsaimniekotājiem sevišķi liela uzmanība jāpievērš 50 gadu un vecāku egļu sanitārajam stāvoklim. Invadētajām eglēm sākumā vērojama sveķu izdalīšanās, bet pēc tam koki nokalst. Atsevišķos gadījumos tas var notikt dažu nedēļu laikā.

Sanitārā izlases vai vienlaidu cirte

Pirms ciršanas meža īpašniekam jāsagatavo iesniegums Valsts meža dienestam par plānoto koku ciršanu. Ja izcērtot kaitēkļu invadētos kokus, mežaudzes pirmā stāva koku šķērslaukums nesamazināsies zem kritiskās vērtības, tad koku ciršanu plāno sanitārajā izlases cirtē. Savukārt, ja, izcērtot invadētos kokus, mežaudzes pirmā stāva koku šķērslaukums samazināsies zem kritiskās vērtības, tad koku ciršanu plāno sanitārajā vienlaidus cirtē pēc sanitārā atzinuma (agrāk sanitārajā kailcirtē).

Kā atklāj V. Kolačs, veselības problēmas var gadīties ar citām koku sugām. Kurzemē novērota ozolu akūtā kalšana, bet Latgalē atsevišķās vietās vērojama bērzu bojā eja. Ja meža īpašnieks savā mežā kokiem redz aizdomīgas pazīmes, kas liecina par veselības pasliktināšanos, būtu ieteicams sazināties ar Valsts meža dienesta mežzini.

Raimonds Mežaks, mežkopis