Sējumu pasargāšanā no migrējošajiem putniem medības nav efektīvs risinājums

Lauksaimniecības kultūru sējumu pasargāšanā no migrējošajiem putniem – baltpieres zosīm, sējas zosīm, ziemeļu gulbjiem un dzērvēm – pavasara medības nav efektīvs risinājums, norāda Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) un aicina meklēt citas alternatīvas lauksaimniecības platību pasargāšanā.

Komentējot mednieku un lauksaimnieku organizāciju iesniegto priekšlikumu ļaut migrējošo putnu medības pavasarī, Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode norāda, ka jau pašlaik Pārvalde izņēmuma kārtā var izsniegt atļauju medībām pavasarī, lai novērstu kaitējumu konkrētiem sējumu laukiem, taču tādā gadījumā jāievēro vairāki nosacījumi. Atļauju var saņemt, ja citas alternatīvas izrādījušās neefektīvas, ir radīti būtiski zaudējumi un tiek veikts monitorings, lai sekotu medību slodzei.

«Līdz šim saņemtie iesniegumi par zosu medībām aicina tikai atļaut zosu šaušanu, bet nesatur informāciju par to, vai ir izmēģinātas alternatīvas atbaidīšanas metodes un kādi zaudējumi radīti,» norāda G. Strode.

Migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi, jo mūsu valstī pēdējos gados ieviesta tā saucamā «zaļināšanas»  prakse, kas veicina tauriņziežu sējumu paplašināšanos, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem. Turklāt ir paplašinājušās vienlaidu lauku platības, kas ir pievilcīgākas migrējošo zosu bariem.

«Kā alternatīva, lai mazinātu kaitējumus nākotnē, iesakāma krūmu joslu saglabāšana gar lauka malām un dažādu ainavas elementu saglabāšana lauksaimniecības zemēs, kā arī mazāku vienlaidus sējumu platību veidošana,» skaidro G. Strode.

Pārvaldē šopavasar saņemti jau 128 pieteikumi par lauksaimniecības platībām nodarītajiem kaitējumiem, un šis ir lielākais pēdējo gadu laikā saņemtais iesniegumu skaits. Taču, tā kā līdzekļu trūkuma dēļ migrējošo putnu monitorings Latvijā netiek veikts, nav iespējams precīzi pateikt, vai pieaugums saistīts ar plašāku sabiedrības informētību vai pašu migrējošo putnu skaita palielināšanos.

Iestājoties par medību aizlieguma saglabāšanu pavasarī, jāņem vērā, ka lielajos sējas zosu un baltpieres zosu baros sastopami arī daudz retāku sugu eksemplāri, kurus nespeciālistam nav viegli atpazīt. Atļaujot atsevišķu sugu putnu medības, apdraudējumam tiktu pakļautas arī īpaši retās sugas, jo medniekiem un lauksaimniekiem ir nepilnīgās zināšanas par putnu sugām.

«Putnu medībām pavasarī ir daudz lielāka negatīvā ietekme uz kopējo populāciju nekā rudenī. Pavasarī tiktu nogalināti tie putni, kas izdzīvojuši ziemu un ir ceļā uz ligzdošanu. Līdz ar to, nošaujot vienu zosi pavasarī, tiek «nošautas» vismaz 10 zosis jeb viss potenciālais perējums,» piebilst G. Strode.

Pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka šogad pieteikumi iesniegti par zaudējumiem trīs tūkstošu  hektāru platībā, no kuriem lielākā daļa ir ziemas kvieši, lauka pupas un vasaras kvieši. Aprēķinātā kompensācija atkarībā no kultūras šogad svārstās 270 līdz 530 € par vienu hektāru.

Ir arī situācijas, kad eksperti pēc pieteikuma izvērtēšanas un pārbaudes uz vietas laukā secina, ka putni ievērojamus zaudējumus nav nodarījuši – tie laukā ir paviesojušies, bet būtiski postījumi nav nodarīti. Šādos gadījumos kompensācijas izmaksa tiek atteikta. Lai saņemtu kompensāciju, vietā ir jābūt īstenotiem aizsardzības pasākumiem, piemēram, jābūt uzstādītiem vizuālajiem vai akustiskajiem atbaidītājiem.

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde d

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *