Sagatavoti pārskati par sugu un biotopu stāvokli

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) oktobra beigās sagatavojusi pārskatus par sugu un biotopu stāvokli 2019.–2024. gadā.

Pārskati sagatavoti atbilstoši  Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2009/147/ EK par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva)  un  Padomes direktīvai 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, floras un faunas aizsardzību.

Likumdošana

2024. gadā stājās spēkā ES Dabas atjaunošanas regula, kura noteic, ka līdz 2030. gadam jāatjauno vismaz 20 % zemes teritoriju un vismaz 20 % jūras teritoriju un līdz 2050. gadam – visas ekosistēmas, kurām vajadzīga atjaunošana. ES dalībvalstīm līdz 2026. gada 1. septembrim jāsagatavo un jāiesniedz EK nacionālais dabas atjaunošanas plāns, tai skaitā ziņojums par putnu sugu populācijām un to īstermiņa un ilgtermiņa tendencēm. Šī informācija tiks izmantota dabas aizsardzības jomā, pilnveidojot dabas aizsardzības normatīvos aktus, plānojot ES fondu finansējuma piesaisti pēc 2027. gada.

Putnu populāciju stāvoklis un tendences

Ziņojumā sniegts visaptverošs novērtējums par 238 Latvijā sastopamām putnu sugām, tai skaitā 218 sugām vērtētas arī īstermiņa un ilgtermiņa populāciju tendences.

Salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu (par 2013.–2018. gadu), 21 putnu sugai populācija vērtēta kā stabila, tostarp 10 sugām, kuru aizsardzībai izveidotas Natura 2000 teritorijas. Pieaugošas populācijas novērotas 21 sugai, tostarp tādām aizsargājamām sugām kā ziemeļu gulbis, melnā klija un baltvaigu zīriņš. Savukārt ilgstošs populāciju samazinājums konstatēts 17 sugām, no kurām 8 ir īpaši aizsargājamas un saistītas ar Natura 2000 teritorijām – piemēram, grieze, zaļā vārna un mežirbe.

Ziņojumā atsevišķi tiek nodalītas tās putnu sugas, kuru aizsardzībai jāveido Natura 2000 teritorijas Par to var aplūkot tabulas VARAM mājas lapā: https://www.varam.gov.lv/lv/ jaunums/varam-sabiedriskajai-apspriesanai-nodod-parskatus-par-sugu-un-biotopu-stavokli. Tās ir īpaši aizsargājamās putnu sugas, kas iekļautas Putnu direktīvas I pielikumā. Natura 2000 teritorijas veidojamas arī nozīmīgās migrējošo putnu pulcēšanās vietās, arī tad, ja putnu suga nav iekļauta Putnu direktīvas I pielikumā. Natura 2000 teritorijas nav jāveido 161 putnu sugai.

Par katru sugu tiek ziņoti šādi parametri:

• Sugas nosaukums; • Populācijas lielums; • Populācijas lieluma īstermiņa un ilgtermiņa tendences; • Ligzdošanas (izplatības lielums, karte); • Ligzdošanas izplatības tendences; • Progress aizsargājamo teritoriju veidošanā un apsaimniekošanā putnu sugu aizsardzībai, aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde; • Galvenie apdraudošie faktori; • Veiktie aizsardzības pasākumi; • Natura 2000 teritoriju pārklājums; • Informācija par sugas izmantošanu.

Biotopu vērtējums par aizsardzības stāvokli

Biotopu direktīvas ziņojumā iekļauts aizsardzības stāvokļa novērtējums 61 ES nozīmes biotopiem (59 sauszemes un diviem jūras biotopiem). No tiem 10 % ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, 28 % – nelabvēlīgā nepietiekamā, un 61 % – nelabvēlīgā sliktā stāvoklī. Viena procenta biotopu (t.i., smilts sēkļi jūrā ) stāvoklis nav zināms. Aizsardzības stāvoklis uzlabojies 6 biotopiem, tai skaitā 3 sasnieguši labvēlīgu stāvokli. Tomēr 19 biotopiem stāvoklis ir pasliktinājies, kas apliecina nepieciešamību turpināt uzraudzību un īstenot atbilstošus dabas aizsardzības pasākumus.

Aizsargājamo sugu stāvoklis

Ziņojumā novērtēts arī 119 ES nozīmes aizsargājamo sugu aizsardzības stāvoklis. Pārskata periodā Latvijā konstatētas četras jaunas aizsargājamas sugas, tai skaitā gļotsēņu kailvabole un Sibīrijas ziemasspāre.  2019.– 2024. gadā 36 % sugu bija labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, 39 % – nepietiekamā, un 13 % – sliktā stāvoklī. Stāvoklis uzlabojies 10 sugām, īpaši abiniekiem un posmkājiem. Piemēram, platajai airvabolei un ezera vardei novērtējuma periodā konstatēts labvēlīgs stāvoklis. Tomēr aizsardzības stāvoklis pasliktinājies 13 sugām, galvenokārt zīdītāju un zivju grupās. Īpaši pasliktinājies platgalves un upes nēģa stāvoklis, kam no iepriekš labvēlīga tas pārvērtēts par nelabvēlīgu – sliktu. Dabas aizsardzības pārvalde ziņojumus sagatavojusi iesniegšanai Eiropas Vides aģentūrā. Sugu un biotopu stāvoklis tiek novērtēts reizi sešos gados. Avots: VARAM