Rudenī uz autoceļiem īpaši jāuzmanās no meža dzīvniekiem

Tieši rudens ir laiks, kad dzīvniekus pie autoceļiem var sastapt biežāk, jo aļņiem un pārnadžiem ir sācies riesta laiks.

Tāpēc autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem, īpaši posms, kas ir aprīkoti ar brīdinājuma  ceļazīmēm  «Savvaļas dzīvnieki»  un mežainos apvidos. Dzīvniekus ceļmalās tumsā ir grūtāk pamanīt, bet visbiežāk tieši tas ir laiks, kad tie var pārvietoties pāri ceļam.

Notriekto dzīvnieku skaits palielinājies

Kā norāda VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC), šogad pieaudzis ziņojumu skaits par notriektiem dzīvniekiem uz ceļiem. Pērn līdz septembra vidum bija reģistrēti 694 notriekti dzīvnieki, savukārt šogad attiecīgajā laika periodā to skaits sasniedzis 987.

Kopumā ik gadu medību sezonas laikā, kas ilgst no 1. aprīļa līdz 31. martam, tiek reģistrēti teju divi tūkstoši lielāki un mazāki notriektie savvaļas dzīvnieki, kā arī daži putni. Valsts meža dienesta dati (VMD) liecina, ka reģistrēto notriekto savvaļas dzīvnieku skaits šogad ir palielinājies. Visvairāk tiek notriektas stirnas, arī to populācija ir vislielākā. VMD dati parāda, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 200 tūkst. stirnu. Šogad līdz septembra vidum notriektas 549 stirnas, pērn šis skaits bija 394. Tāpat notriekts arī 91 alnis, kas arī ir vairāk nekā pērn šajā periodā, kad skaits bija 80.

Lai arī kopumā lielo dzīvnieku skaitam ir tendence samazināties, notriekto dzīvnieku skaits ir pieaudzis.

Kādēļ dzīvnieki dodas uz ceļa

Arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks un bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš atzīmē, ka daļa savvaļas sugu dodas baroties uz laukiem, kas bieži atrodas pie ceļiem, bet viņiem seko plēsēji. Tā veidojas šī piramīda. Latvijā notriekto stirnu apjoms ik gadu ir pāri tūkstotim, kas ir zem 10% no tā, ko ik gadu nomedī. Rudenī arī notiek medības ar dzinējiem, tāpēc meža dzīvnieki ir apmulsuši un pārvietojas haotiski,» uzsver Jānis Ozoliņš. Pēdējos gados CSNg ar uzbraukumu dzīvniekiem, nav reģistrēti bojāgājušie.

Kā rīkoties, ja uz ceļa sastapts dzīvnieks

«Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicams samazināt braukšanas ātrumu, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai nu veikt drošu apdzīšanas manevru,» stāsta Drošas Braukšanas Skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks. No tiem dzīvniekiem, kas ir augumā līdz motora pārsegam, ja ir bīstami izvairīties, nevajag to darīt. Ir tikai jābremzē. Ja ceļam pārskrien dzīvnieks, nekavējoties jābremzē, jo šim dzīvniekam var sekot vēl viens!

Savukārt ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums ar dzīvnieku, kurā ir cietušie, un transportlīdzeklis nevar turpināt ceļu, par to jāinformē Valsts policija, zvanot pa tālruni 110 vai 112. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt notikuma vietu, jo šāda situācija ir uzskatāma par ceļu satiksmes negadījumu, norāda Valsts policija (VP). VP pārstāve Līna Bagdone skaidro: «Ja nav cietušo un pats transportlīdzeklis var turpināt ceļu, tad pietiek ar to, ka informē Valsts meža dienestu. Tomēr, ja cilvēks pēc tam grib saņemt no apdrošinātāja kādu atlīdzību, tad ir jāzvana policijai jebkurā gadījumā. Tāpēc mēs vienmēr iesakām primāri zvanīt policijai, kas tālāk nodod informāciju arī Valsts meža dienestam.»

Par notriektu dzīvnieku jāinformē

Redzot notriektu dzīvnieku uz autoceļa, ir jāzvana uz vienotās ārkārtas palīdzības izsaukuma telefonu 112 un jāinformē par konkrētu vietu, kurā tas ceļa satiksmes negadījums ar dzīvnieku noticis. Un glābšanas dienesta nodarbinātie informē par notikušo atbildīgos dienestus – Valsts meža dienestu un ceļa pārvaldītāju. Ir iespējams informēt arī tieši Valsts meža dienestu, tostarp izmantojot mobilo lietotni Mednis.

Notriektie mājdzīvnieki ir jānovāc īpašniekam, bet bezsaimnieka dzīvniekus saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu novāc pašvaldība.

Ja LVC rīcībā nonāk informācija par dzīvnieku, kas notriekts uz valsts autoceļa, lai novērstu bīstamas situācijas, tiek organizēta beigtā dzīvnieka novākšana no ceļa vai norobežošana, savukārt notriekto dzīvnieku līķu savākšanu organizē pašvaldība. Notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst, jo saskaņā ar Medību likumu tā ir nelikumīga medījamo dzīvnieku ieguve un par to draud sods. Jāatceras, ka dzīvnieki var būt arī slimi.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

Vineta Kalve pēc VSIA LVC