Ražens mežs ir no kvalitatīviem stādiem

Tuvojas rudens –  tas ir laiks, kad var stādīt mežu! Meža atjaunošana ir meža audzēšanas sākuma posms. Mežsaimniecībā ir svarīgi atbilstošā laikā atjaunot izcirstās mežaudzes. Lai to izdarītu pēc iespējas kvalitatīvāk, ir nepieciešams izvēlēties labu stādāmo materiālu, kas noteiks jaunā kociņa pirmos dzīves gadus jaunajā vidē.

Tiem, kuriem jāatjauno mežs, ir jāatceras, ka stādāmais materiāls jāpasūta savlaicīgi un jāizmanto katrai vietai piemērotas izcelsmes stādāmais materiāls. Lai nekļūdītos stādu piemērotībā, kokaudzētavā noteikti ir jānorāda vieta, kurā plānots stādīt un lieku reizi jāpārliecinās vai iegādātie stādi būs piemēroti konkrētai vietai.

Kokaudzētavās izaudzētais stādāmais materiāls tiek audzēts no selekcionēta sēklu materiāla, tur tiek piedāvāti ietvarstādi (ar slēgtu, kompaktu sakņu sistēmu, kura ir ietverta kūdras ietvarā) un kailsakņu stādi. Kailsakņu stādiem ir salīdzinoši ierobežots stādīšanas laiks, jo tie ātrāk izžūst kā ietvarstādi, taču tiem ir mazākas izmaksas. Savukārt ietvarstādi neizžūst tik ātri, kā arī tie jau ir nodrošināti ar visām nepieciešamajām barības vielām pirmajam gadam, tādejādi veicinot tā augšanu.

Kvalitatīvu stādu var atpazīt pēc dažām pazīmēm – stādam ir jābūt ar taisnu stumbru, tam jābūt ar pārkoksnējušos pēdējā gada dzinumu. Jaunajam kociņam jābūt ar pilnīgi izveidojušos galotnes pumpuru, kā arī jābūt labi izveidotai, sazarotai bārkšsakņu sistēmai.

Nav ieteicams stādīt  stādus ar līkiem stumbriem vai vairākām galotnēm, stādus ar mehāniskiem virszemes vai sakņu bojājumiem, kā arī slimību un kaitēkļu inficētus stādus. Ja tomēr gadās stādi ar bojātām saknēm, tad pirms stādīšanas nepieciešams bojātās un pārāk garās saknes nogriezt, tomēr labāk ir paplašināt stādāmo bedrīti, nevis apgriezt pārāk īsas saknes.

Ietvarstādus var stādīt visas veģetācijas sezonas laikā, bet labāk to darīt  pavasarī vai rudenī.  Kailsakņu stādus labāk stādīt pavasarī līdz pumpuru plaukšanai, rudenī labi sagatavotās mālsmilts un smiltsmāla augsnēs savlaicīgi var stādīt egli, lapegli, bērzu, lai tie paspētu rudenī iesakņoties, pretējā gadījumā stādījums pie pirmā sala iznīks.

Lai gan šobrīd sāk attīstīties arī mehāniskā meža atjaunošana, lielākoties tas ir roku darbs. Pirms meža stādīšanas būtu ieteicams sagatavot augsni, jo tas veicinātu stādiņa ieaugšanos jaunajā vietā.

Ja izvēlās stādīt kailsakņu stādus, tad nepieciešams izmantot stādīšanas šķēpu (Koļesova šķēps) vai stādāmo lāpstu. Ievietojot stādiņu zemē, jābūt uzmanīgam, lai visas saknes (arī mazākās) būtu zem zemes. Pēc tam, kad stāds rūpīgi ievietots zemē, tas kārtīgi jāpiemin. Stādīšanas laikā stādi pa cirsmu jāpārvieto spainī vai kādā citā traukā, lai mazinātu sakņu izkalšanas iespēju.

Ietvarstādu stādīšanu veic ar speciālu stobru, kuru ievieto zemē, tad iekārtā ievieto stādu, kas caur stobru nonāk zemē. Arī šeit ir svarīgi atcerēties labi  piemīt stādu, lai tas nav viegli izraujams. Stāda piemīšana veicina sakņu iespiešanos zemē, ja tas būs izdarīts slikti, stāds ieaugsies lēni vai neieaugsies vispār.

Biežāk novērotās kļūdas meža stādīšanā ir stāda sakņu apžāvēšana, nepareizi veikta sakņu saīsināšana, nepareizi izvēlēta stādīšanas vieta, stādīts bez augsnes gatavošanas, kur sazēluma intensitātes un augsnes mitruma pakāpes dēļ tā nepieciešama vai stādīts jau izplaucis stāds, kā arī iespējams veikta nekvalitatīva stādīšana (iestādīts par dziļu vai seklu, saknes nav kārtīgi piespiestas).

Avots: Valsts meža dienests