Apsekojot mežus pēc kārtējās vasaras vētras, daudziem meža īpašniekiem nākas konstatēt vēja bojātus kokus.
Vēja ietekmē koki tiek gāzti, lauzti un vērpti. Dabas spēki nešķiro, kur atrodas koki.
Krīt «izredzētie»
Vētru var salīdzināt kā savdabīgu eksāmenu, kurā noskaidro katra koka pretestību. Tradicionāli vēja nenoturīgākās ir egles, it sevišķi, ja tās ir inficētas ar sakņu trupi. Tomēr vētrās cieš arī citas koku sugas – bērzi, priedes, apses, baltalkšņi, blīgznas. To, vai koks ies bojā, parasti nosaka tā novietojums telpā un individuālais veselības stāvoklis. Skaidrs, ka vējš ietekmē arī kokus, kas aug ārpus meža – pļavās, parkos, kapsētās, pagalmos un citās vietās.
Blīgzna apdraud zemes lietotājus
Pārgaujas novada Raiskuma pagasta mežkopis Harijs Vītols ar vētras sekām saskāries savā dārzā. «Pēc pēdējās vasaras vētras konstatēju, ka dārzā augusī blīgzna, kuras caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla sasniedz 44 centimetrus, ir mainījusi savu vertikālo novietojumu, pārliekusies pār augļu dārzā esošo taciņu un pašlaik balstās tikai uz vienas no ābelēm. Manuprāt, situācija ir draudīga, jo šobrīd ir vasara, un ikdienā tur pārvietojas gan mani ģimenes locekļi gan kaimiņi. Manuprāt, blīgznu nepieciešams novākt.
Sazvanīju auto pacēlāju, kura īpašnieks solīja jūlija sākumā atbraukt un man palīdzēt. Tomēr vispirms šī darbība jāsaskaņo ar pašvaldību – tajā jāiesniedz iesniegums ar lūgumu atļaut koku ciršanu ārpus meža, kam jāpievieno ciršanai nolemtā koka caurmēra vērtība 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla. Darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tāpēc tā jāsaskaņo arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Tomēr tas viss ir atrisināms. Sarežģītākais ir tas, ka zeme, uz kuras aug blīgzna, ir 8 personu koplietojums. Es vēl pagaidām nesaprotu, kā dabūšu visu lietotāju parakstus. Ne jau visi dzīvo uz vietas,» savas bažas pauž Harijs Vītols.
Raimonds Mežaks, mežkopis