Pašbūvētā ceplī iegūst darvu un kokogles

Līgatnes novadā esošā atpūtas un pastaigu parkā «Vienkoču parks» iespējams iepazīties ar koksnes sausās destilācijas cepli. Mūsdienās koksnes sausās destilācijas process ir mazāk izplatīts. To veic vien atsevišķās rūpnīcās. Bet «Vienkoču parka» vadītājs Rihards Vidzickis jau 6. gadu interesentus iepazīstina ar paša un kolēģa Oļega izveidoto koksnes sausās destilācijas cepli.

Kultūrvēsturisks mantojums – ķīmisks process

Katrs, kuram ir interesē mūsu kultūrvēsturiskās vērtības ir iespēja ar to iepazīties. «Meža Avīze» lūdza Rihardu Vidzicki izskaidrot sausās destilācijas cepļa darbības principus un īpatnības. «Mūsu uzbūvētais ceplis atrodas brīvā dabā un ir neliels. To izveidojām ar mērķi iegūt atpūtas un pastaigu parka vajadzībām nepieciešamo darvas un kokogļu daudzumu, kā arī atklāt sabiedrībai šo interesanto kultūrvēsturisko un ķīmisko procesu. Darvu izmantojam laivu būvē, bet ogles grilēšanā. Cepis sastāv no tvertnes, kura izgatavota no metāla mucas ar 200 litru ietilpību. Tajā ievietojam bērza malku. Tvertnei jābūt hermētiski noslēgtai, citādi darva var aiziet dūmos. Apkārt tvertnei ir koka režģis, kurā iepildīta māla masa. Metāla mucai jeb tvertnei ir izvads jeb caurule, pa to sākotnēji tek darvūdens, tad darva ar metilspirtu un etiķskābi un dienas beigās arī īsta darva. Tvertnē vislabāk izmantot sausu malku, tādu kurā nav kapilārā ūdens. Mēs izmantojam bērzu malku, jo no tā var iegūt labākas kokogles. Nav nepieciešams izmantot lielus bluķus. Manuprāt labākas kokogles sanāk no tievākiem zariem. Tās ir cietākas. Destilējot 200 litrus malkas rodas 100 litri kokogļu. No tvertnes dienas beigās tās nevar izņemt, jo tā ir pārāk karsta. Tai jāļauj pāris dienas atdzist.

Ar darvu izārstē kašķi

Bērza darvu var izmantot arī medicīnā. Atceros kādu gadījumu, kad iedevu darvas spaini kādam kolēģim celtniekam, kurš to bija paredzējis izmantot koka konstrukciju apstrādē. Pēc kāda laika kolēģis ieradās spaini papildināt. Izrādījās, ka pirmais spainis bija izmantots medicīniskos nolūkos. Celtnieku brigāde bija inficējusies ar kašķi, bet ar darvas palīdzību problēmu atrisināja. Vienkoču parka apmeklētājiem darvas un kokogļu iegūšanas process interesē. Sākotnēji gan cilvēki domā, ka žāvējam gaļu vai tecinām kandžu, bet kad pastāstām par procesu, tad rodas skaidrība», atklāj Rihards Vidzickis.

Koksni apstrādā ar darvu

Process notiek bezgaisa telpā. Temperatūrai pārsniedzot 100 grādus pēc Celsija koksnē notiek ķīmiskas pārmaiņas, kuru rezultātā rodas dažādi produkti. Piemēram darva, etiķskābe, acetons, metilspirts, etilēns un kokogles.

Sausajai destilācijai parasti izmanto priedes, egle un bērza koksni. Agrāk, piemēram kuģu vai māju būvē, daļa koka detaļas gandrīz vienmēr tika apstrādātas ar darvu. Tas aizkavēja koksnes pūšanu, aizsargājot koksni no erozijas un mikroorganismiem un paildzināja kalpošanas laiku. Vēl mūsdienās ieejot pagājušā gadsimta sākumā celtās mājās, jūtama īpatnējā darvas smarža. Lai arī darvu 21. gadsimtā izmantojam retāk, tomēr bez kokogļu izmantošanas gaļas cepšanas svētki jeb pikniki ir grūti iedomājami. Par ogļu dedzināšanu un darvas ieguvi Latvijā, pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, savā grāmatā «Latvijas valsts mežu apsaimniekošana» raksta meža vēsturnieks Antons Vasiļevskis: «Ogļu dedzināšanai sākumā paredzēja izmantot nokaltušus kokus. No mazvērtīgām cirsmām iegūto koksni izmantoja ogļu dedzināšanai. Kursīšu virsmežniecībā bija iegādātas divas pārvietojamās ogļu dedzināšanas iekārtas. Sevišķi liels pieprasījums pēc kokoglēm bija Japānā. Ogļu ražošanas speciālisti tajā laikā procesā ieteica izmantot ozola, oša un bērza koksni. Kokogles varēja izmantot degvielai transporta līdzekļos, kuros bija iebūvēts gāzes ģenerators. Viens kilograms ogļu varēja aizvietot vienu litru benzīna. Lai nodrošinātu kvalificētu speciālistu sagatavošanu Meža departaments rīkoja ogļdeģu kursus. Kursantus iepazīstināja ar pārogļošanas procesu, racionālākajiem sārtu tipiem un speciāli mūrētiem cepļiem. Kursanti paši krāva sārtus un dedzināja ogles. 1920. gadā Meža departaments uzdeva mežziņiem ievākt informāciju par valstī esošajiem darvas cepļiem, darvas un terpentīna fabrikām un ogļu dedzinātavām. Darvas cepļi un terpentīna tecinātavas bija uzceltas daudzos muižu mežos.»

Raimonds Mežaks, mežkopis