21. martā visā pasaulē atzīmēja starptautisko Meža dienu. Starptautiskās Meža dienas mērķis ir palielināt vispārējo informētību par mežu nozīmību un iespējām, ko tas var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai.
Meži un klimata pārmaiņas
Šī gada starptautisko Meža dienu tēma – «Meži un klimata pārmaiņas» uzsver meža nozares risinājumus, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu problēmām, kā arī veidotu saikni starp mežiem un ilgtspējīgu attīstību. Diemžēl, neraugoties uz ekoloģiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem labumiem, ko mežs sniedz mums, cilvēkiem, mežu izciršana pasaulē kopumā turpina progresēt milzu tempā – ik gadu tiek iznīcināti 13 miljoni ha mežu, kas atstāj nelabojamas sekas uz klimatu.
Meži Eiropā – 44%
Meži un koki ir būtiski, lai cilvēki uz Zemes dzīvotu labklājībā. Meža ekosistēma sastāda vienu trešdaļu no Zemes sauszemes teritorijas. Eiropā, meži veido vairāk nekā 44% no valsts teritorijas kontinentā un, neatkarīgi no tradicionālās kokmateriālu un citu meža produktu ražošanas, tie nodrošina daudzas priekšrocības Eiropas sabiedrībai un apkārtējai videi, tostarp tīru gaisu, tīru ūdeni, mājas vairāk nekā 80% no sauszemes bioloģiskās daudzveidības un dabas aizsardzību pret klimata pārmaiņām.
Ilgtspējīgi apsaimniekoti meži, ne tikai dod mums vides ieguvumus, tie arī uztur ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un izaugsmi, pateicoties klimatam, draudzīgām un atjaunojamām izejvielām, rada zaļās darbavietas. Meži dod iztiku miljoniem privāto mežu īpašnieku, kā arī budžeta ieņēmumus.
Ilgtspējīgu apsaimniekošanu Eiropas mežos īsteno stratēģija Eiropa 2020: «Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: bioekonomika Eiropai», jaunākā «Klimata un enerģētikas programma 2030» un «ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2020».
Lai saimniekotu saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem un samazinātu mežu izciršanu globālā līmenī līdz 2020. gadam, visas valstis tika mudinātas veikt vietēja, nacionāla un starptautiska līmeņa pasākumus -koku stādīšanas talkas, dažādas akcijas.
Latvijā
LVM, «Mammadaba» un citi Latvijas meža draugu pārstāvji ieradās Rīgas centrā, lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar šī gada starptautiskās Meža dienas tēmu «Meži un klimata pārmaiņas» un iespējām, ko mežs var sniegt šodienas un rītdienas paaudžu vajadzību apmierināšanai.
«Mammadaba» pārstāvji un dabas draugi aicināja cilvēkus domāt par meža nozares piedāvātajiem risinājumiem cīņā ar klimata pārmaiņu problēmām, kā arī mežu sasaisti ar ilgtspējīgu attīstību. Zibakcijas dalībnieki, turot rokās koši dzeltenus un sarkanus stādstobrus un īstus, zaļojošus meža stādus, rādīja, kā mēs visi kopā varam palielināt mežu platības ar augstražīgām audzēm, kas ir neatsverams ieguldījums pasaules mērogā.
Piesaista 15 milj. t CO2 gadā
Latvijā mežu atjaunošanās notiek gan dabiskā veidā, gan mākslīgi. Katra nocirstā koka vietā tiek iestādīti divi jauni. Dabisko faktoru un cilvēka darbību rezultātā meža platību īpatsvars kopš 20. gadsimta 20. gadiem līdz mūsdienām ir vairāk nekā divkāršojies. Latvijas valsts mežos ikgadējais izcirstais koksnes apjoms ir mazāks par pieaugumu, tādējādi mežā notiek nepārtraukta koksnes resursu atjaunošanās. Ikgadējais kopējais augošu koku krājas pieaugums Latvijas valsts mežos ir 12 milj. kubikmetri, bet nocirsts tiek 5 līdz 7 milj. kubikmetri koksnes. LVM apsaimniekotajos mežos ik gadu piesaista 4,1 milj. tonnu oglekļa jeb 15 milj. tonnu CO2., bet kopējais uzkrājums dzīvajā biomasā jeb visos LVM apsaimniekotajos mežos ir 109 milj. tonnu oglekļa jeb 400 milj. tonnu CO2.
Vineta Kalve