Ogleklis uzkrājas meža augsnē

Prognozējot klimata pārmaiņu ietekmi uz zemeslodi nākotnē, meža nozarei ir ļoti liela loma. Meži cilvēkiem nodrošina daudzus ekosistēmu pakalpojumus un ne tikai. Bieži vien kompromisu par «pareiziem» mežu apsaimniekošanas principiem starp iesaistītajiem pārstāvjiem ir ļoti grūti atrast. Viens no aspektiem ir oglekļa piesaiste. Ogleklis tiek uzkrāts koksnē un pēc būtības tā uzkrājuma apmēru attēlo krājas pieauguma līknes audzē. Visiem mežsaimniekiem ir skaidrs, ka meža apsaimniekošana ir ilgtermiņa process un tā pret to arī jāizturas, spriežot par atsevišķiem tās procesiem, kā, piemēram, oglekļa piesaisti.

Sabiedrībā vēl joprojām valda mīts, ka mežs oglekli var uzkrāt bezgalīgi, kamēr vien koki aug. Bet realitātē, vismaz Eiropas augšanas apstākļos, visas audzes agrāk vai vēlāk sasniedz briedumu, pēc kura seko audzes sabrukšanas procesi un ogleklis atkal tiek atbrīvots. Šis fakts lēnā garā gan tiek «pieņemts» un nav vairs galvenais arguments meža apsaimniekošanas ierobežošanai. Tā vietā talkā tiek ņemta augsne, kur arī tiek piesaistīts ogleklis. Par šiem jautājumiem tika spriests arī Eiropas parlamentā Eiropas Zemes Īpašnieku (ELO) rīkotajā konferencē – «Dzīvība augsnē un tās bioloģiskā daudzveidība – kā saglabāt veselīgu augsni?». Oglekļa piesaiste augsnē ir salīdzinoši maz izpētīta, jo to ietekmē daudzi aspekti, kuru mijiedarbība līdz galam nav skaidra.

Avots: Latvijas Meža īpašnieku biedrība