Nelikumīga koksnes ieguve turpinās

Lai arī mūsdienās masveida koku zādzības vairs nenotiek, tomēr arī pārdesmit nozagti koki meža īpašniekam var būt ļoti «sāpīgs» finansiāls zaudējums. Tāpēc meža īpašniekiem jābūt modriem. Ieteicams regulāri apsekot savu mežu. Ja īpašums atrodas tālu no dzīves vietas ieteicams uzturēt kontaktus ar meža kaimiņu. Tomēr arī tas vienmēr ne vienmēr izdodas.

Meža īpašniekiem jābūt modriem

Pārsteidzoši, ka vairāki, man zināmie šī gada koku zagšanas gadījumi paveikti ar īpašu nekaunību. Lielākā daļa zādzību notikušas viegli pieejamās vietās. Atsevišķos gadījumos zagļus pieķēris meža īpašnieks. Sevišķi liela interese likuma pārkāpējiem ir par priedēm un eglēm, retāk par bērziem. Viena no šī gada koku zādzībām notikusi īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Šis fakts var nopietni sadārdzināt mežam nodarītos zaudējumus. Kāda persona vai personu grupu pievedot kokmateriālus ceļu līdz krautuvei bija izvēlējusies cauri kaimiņa īpašumam. Tas, protams, nav nekas neparasts. Lai atvieglotu traktora pārvietošanos veikta kaimiņam piederošo koku zāģēšana. Nozāģētie koki sagarināti un aizvesti. Rezultātā – ierosināta krimināllieta un aprēķināti mežam nodarītie zaudējumi. Viena kubikmetra nelikumīgas koksnes ieguve īpaši aizsargājamā dabas teritorijā var izmaksāt vairāk kā 300 EUR. Pārkāpumā iesaistītās personas tiks atrastas un saņems bargus sodus. Pirms ķerties pie darba derētu rūpīgi padomāt par plānotās darbības sekām. Tuvojas gada nogales tradicionālie svētki. Jāatceras, ka arī mazas eglītes nozāģēšana svešā īpašumā bez atļaujas būs zagšana. Parasti katru gadu vienu eglīti ģimene drīkst iegūt A/S «Latvijas valsts meži» apsaimniekotajās platībās. Tomēr jāiegaumē, ka to nekādā gadījumā nedrīkst darīt jaunaudzēs. Vispiemērotākā vieta varētu būt elektrolīnijas trase vai grāvis. Nekādā gadījumā nedrīkst zāģēt eglīti, kuras celma caurmērs ir 12 un vairāk centimetru.

Vēsturē – skaudri gadījumi

Koksne visos laikos ir bijusi viena no iekārojamākajām meža dāvanām. Sākotnēji cilvēki koksni mežā ieguva bez īpašām atļaujām. Laiki mainījās un cilvēki labāk saprata tās vērtību, un lai nenotiktu nekontrolēta koksnes ieguve tika algoti cilvēki, kas uzrauga mežu, kā arī izsniedz speciālas rakstveida atļaujas, kuras apliecina koku ciršanas likumību. Mūsdienās šādu atļauju, kuru izsniedz Valsts meža dienesta mežzinis sauc par ciršanas apliecinājumu. Jau otro gadu desmitu esam Eiropas Savienības draudzīgo tautu saimē un varētu šķist, ka stāsti par nelikumīgu koku ciršanu ir domāti vēstures stundām skolā. Ir pat atsevišķi optimistiski noskaņoti meža nozares speciālisti, kuri neskatoties uz statistikā apkopoto informāciju turpina apgalvot, ka nelikumības samazinās. Lai arī mūsdienās noziedzības līmenis nav tik augsts kā pirms divdesmit gadiem, arī pašiem meža zinātājiem un koksnes sargiem tomēr jābūt piesardzīgiem. Protams, mūsdienās varbūt neiet tik traki, kā pagājušā gadsimta sākumā. To laiku notikumus savā grāmatā «Latvijas valsts mežu apsaimniekošana» ieskicē meža vēsturnieks Antons Vasiļevskis. «1922. gada janvārī trīs Daugavpils virsmežniecības mežsargi – Ļahs, Boļšakovs un Jakušonoks ziņoja mežzinim Kūlim par viņiem izteiktiem draudiem no notvertiem meža zagļiem. Ļahu draudēja nosist un māju nodedzināt. Mežsargam Boļšakovam mēģināja atņemt šauteni un draudēja nogalināt Boriss Medišs. Savukārt Jakušonoku gribēja nogalināt brāļi Pauliņi. Viņi ar rungām apbruņojušies gaidīja mežsargu, tomēr uzbrukumu izdevās novērst. Par patvaļīgu koku ciršanu 1928/29. gadā Kārsavas virsmežniecībā vien sastādīti 1732 protokoli. Mūsdienām netverami milzīgs skaits.

Raimonds Mežaks, mežkopis