Ministru prezidents: 2021. gada budžeta projekts cels sabiedrības labklājību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 28. oktobrī, uzstājoties Saeimas debatēs par 2021. gada budžeta projekta un tā pavadošo likumprojektu izskatīšanu 1. lasījumā, uzsvēra, ka 2021. gada budžeta projekts ir plāns, kā celt sabiedrības labklājību un risināt aktuālos izaicinājumus.

Iepazīstinot Saeimas deputātus ar galvenajām 2021. gada budžeta projekta prioritātēm, Ministru prezidents tās uzsvēra – ekonomikas konkurētspējas celšana, tostarp tās stimulēšana, lielāka taisnīguma ieviešana, uzlabojot nodokļu sistēmu un solījumu pildīšana par atalgojuma palielināšanu mediķiem un skolotājiem.

K. Kariņš norādīja, ka turpmāko gadu laikā tiek plānoti vispārējā nodokļu režīma sloga samazinājumi. No 2021. gada 1. janvāra plānota Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana par 1 procentpunktu (no 35,09% uz 34,09%). Tāpat tiek plānots no 1 200 uz 1 800 eiro mēnesī paaugstināt ienākumu slieksni, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu. No 2021. gada tiek arī plānots minimālās algas pieaugums no 430 uz 500 eiro.

Ministru prezidents uzsvēra, ka ir būtiska solījumu pildīšana par atalgojuma palielināšanu mediķiem un skolotājiem, līdz ar to no 2021. gada 1. janvāra mediķu algu palielināšanai paredzēti 183 miljoni eiro, savukārt pilnam pedagogu, tostarp augstskolu pasniedzēju, algu pieaugumam paredzēti vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Tāpat 2021. gada budžeta projektā ir paredzēts pildīt Satversmes tiesas spriedumus, kam atvēlēts nepieciešamais finansējums 95,7 miljoni eiro. Tas ietver garantētā minimālā ienākuma (GMI) celšanu no 64 līdz 109 eiro, kā arī ir paredzēts papildu finansējums minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

K. Kariņš informēja, ka tiks izveidots mehānisms, lai godīgi strādājošie, kuru ienākumi ir zem plānotās 500 eiro minimālās algas, var maksāt nodokli proporcionāli no saviem ienākumiem.

«Ja mēs gribam labus pakalpojumus, tad mums ir jāmaksā nodokļi, kas šos pakalpojumus segs. Mums ir jāmaksā sociālais nodoklis, lai mums pašiem krātos pensija tad, kad vairs nestrādāsim. Mums ir jāmaksā nodokļi, lai mēs kā sabiedrība varētu uzturēt veselības aprūpes sistēmu, uz kuru šobrīd ir liels spiediens saistībā ar pandēmiju. Mums ir jāmaksā nodokļi, lai gādātu par mūsu bērnu izglītību un lai mūsu ceļi un transporta infrastruktūra būtu tāda, kādu to vēlamies,» uzsvēra K. Kariņš.

Valsts kanceleja