Mežu īpašnieki raugās nākotnē ar vēlmi strādāt

Lai gan Latvija ar 7,7% privāto mežu īpašnieku no iedzīvotāju kopskaita ir trešajā vietā ES aiz Somijas un Lietuvas, tikai 0,2% no tiem līdzdarbojas meža nozares kooperatīvos.

Zemkopības ministrijas (ZM) meža nozares konferencē «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» bez dažādu valsts iestāžu pārstāvju prezentācijām par meža nozares attīstību, par jaunumiem mežā īpašnieku kooperatīvu attīstībā Latvijā informēja  Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Priekšnosacījumi

Latvijā pašlaik ir radīti vairāki priekšnoteikumi kooperatīvu attīstībai – 2012.gadā notika izmaiņas likumā «Par kooperatīvajām sabiedrībām» ieviešot terminu Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un meža īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām piemērojot līdzīgus atvieglojumus kā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām t.i. 0% uzņēmuma ienākuma nodoklis, ja kooperatīvā sabiedrība iziet atzīšanas procedūru un atbilst noteiktiem kritērijiem. Lauku attīstības programmas ietvaros atzītās kooperatīvās sabiedrības var pretendēt uz atbalstu, kas atkarīgs no sabiedrības pārdotās biedru saražotās mežsaimniecības produkcijas gada apjoma vērtības. Tā piemēram, otrajā gadā pēc pieteikšanās uz atbalstu, kooperatīvs var saņemt atbalstu 8% apmērā no iepriekšējā gadā biedru saražotās mežsaimniecības produkcijas gada vērtības.

Esam sākumā

2015. gadā Latvijā aktīvi darbojās četras mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Kooperatīvos bija iesaistījušies 163 biedri, caur kooperatīviem pārdotās koksnes apjoms sastādīja 30 248 kubikmetri, bet kooperatīvu kopējais apgrozījums sastādīja 1 365 796 EUR.
2016. gada pirmajos 10 mēnešos aktīvi darbojās piecas mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kurās bija iesaistījušies 244 biedri. Caur kooperatīviem pārdotās koksnes apjoms sastādīja 36 910 kubikmetri, bet kooperatīvu kopējais apgrozījums sastādīja 1 365 986 EUR.

Grūtības

Protams, kā jau jauniem uzņēmumiem arī kooperatīviem nākas sastapties ar virkni grūtību, kā vienu no galvenajām kooperatīvi min apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Pēc veiktās aptaujas, kooperatīvu pārstāvji kā galvenās problēmas kooperatīvu darbībā norādījuši apgrozāmo līdzekļu trūkumu, apgrozāmo līdzekļu aizdevumu ar samērīgām procentu likmēm trūkumu bez biedru vai valdes locekļu garantijām, konkurenci ar tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nemaksā visus nodokļus kā arī sarežģīto piekļuvi Meža valsts reģistram, nespēju pilnvērtīgi izmantot jaunās sistēmas iespējas un pārstāvēt savu biedru intereses iesniedzot dokumentus tiešsaistes režīmā.

Atbalsts

Kā norāda Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs, meža īpašnieku kooperācijai Latvijā līdz šim ticis sniegts sekojošs atbalsts:

► Lauku attīstības programmas 2014.–2020. pasākuma «Ražotāju grupu un organizāciju izveide»

► Atbalsta summas aprēķina princips kooperatīvajām sabiedrībām mežsaimniecības nozarē:

► • pirmajā gadā atbalsta apmērs ir 10 % no sabiedrības pārdotās biedru saražotās mežsaimniecības produkcijas vidējās vērtības pēdējos piecos gados pirms grupas vai organizācijas pirmreizējā atbilstības statusa iegūšanas atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu (izņemot lielāko un mazāko vērtību);

► • otrajā gadā atbalsta apmērs ir 8 %, trešajā gadā – 4 %, ceturtajā gadā – 3% un piektajā gadā – 2 % no sabiedrības pārdotās biedru saražotās mežsaimniecības produkcijas gada apjoma vērtības.

► Maksimālā atbalsta summa gadā vienam kooperatīvam nevar pārsniegt 100000 Eur.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbība Latvijā tiek organizēta atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likumam un MK noteikumiem Nr. 593 «Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu» 3 daļas 11. punktā.

Atbilstīgā mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.

► minimālais mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums starp sabiedrību un tās biedriem ir 7000 euro;

► minimālais sabiedrības biedru skaits ir 15. Minimālais biedru skaits sabiedrībā ir vismaz sešus mēnešus;

► minimālais sabiedrības biedru skaits, ar kuriem sabiedrībai ir mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums, ir pieci;

► atbilstības izvērtēšanas brīdī sabiedrības biedru kopējā apsaimniekotā mežu platība ir vismaz 500 hektāri;

► sabiedrības ieņēmumi no mežsaimniecības preču realizācijas un mežsaimniecības pakalpojumu sniegšanas veido ne mazāk kā 75 procentus no sabiedrības neto apgrozījuma;

► mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums starp sabiedrību un tās biedriem nav mazāks par 50 procentiem no sabiedrības kopējā mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījuma. Pretendējot atkārtoti, katru gadu palielinās par 10 %, līdz sasniedz 70 %;

► sabiedrības mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums ar vienu biedru sabiedrības pirmajā saimnieciskās darbības gadā nepārsniedz 60 procentus, otrajā gadā – 50 procentus, trešajā gadā un turpmākajos saimnieciskās darbības gados – 40 procentus no sabiedrības mežsaimniecības preču un pakalpojumu kopējā apgrozījuma;

► tādu saistīto personu skaits, kuras atbilst Komerclikumā minētajai izpratnei, nav lielāks par 30 procentiem no sabiedrības biedru kopējā skaita;

► sabiedrība otrajā saimnieciskās darbības gadā un turpmākajos gados ārpus sabiedrības ir realizējusi vismaz no pieciem sabiedrības biedriem iepirkto mežsaimniecības produkciju, kas saražota šīs sabiedrības biedra saimniecībā;

► sabiedrības biedrs 10 gadu laikā vismaz vienu reizi ir realizējis mežsaimniecības produkciju vai izmantojis sabiedrības sniegto pakalpojumu;

► pārpalikums sabiedrības biedriem sadalīts proporcionāli tiem sniegto mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījumam;

► ne mazāk kā 25 procenti no pārpalikuma līdzekļiem ieguldīti sabiedrības attīstībā;

Jādomā par nākotni, izvērtējot pagātni

Aktīvāka līdzdalība nozares kooperatīvos, sadarbība ar dažādiem pārstrādes uzņēmumiem jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanā ir divi būtiskākie meža nozares izaicinājumi tuvākajā nākotnē.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: «Mežu īpašnieki raugās nākotnē ar vēlmi strādāt. No apsaimniekošanas viedokļa Latvijā pēdējā laikā ir notikuši un joprojām notiek divi paralēli procesi – meža īpašnieku kooperācija un īpašumu konsolidācija. Mežs aizņem 52% valsts teritorijas, kas ir galvenais pamats attīstībai – apsaimniekot savu zemes potenciālu aizvien efektīvāk. Taču normatīvajā regulējumā vēl daudz kas palicis no padomju laikiem. Tādēļ meža nozares pārstāvjiem būtu jāizvērtē līdzšinējās Latvijas meža nozares kooperatīvu attīstības tendences un dinamika, ņemot vērā priekšnosacījumus, atbalstu un radušās grūtības, lai kopīgiem spēkiem lemtu par to, kas šobrīd būtu pats nepieciešamākais, lai mežu īpašniek būtu motivēt kopīgam darbam un sadarbībai ar nozari.»

Meža nozares piedāvājums

Konferences laikā nozares pārstāvji mežu īpašniekus informēja par pieejamo ES atbalstu ieguldījumiem meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā 2014.–2020. gadam, kas kopumā ir 36,8 miljoni eiro. Savukārt ZM pārstāve mežu īpašniekus informēja par jaunumiem Lauku attīstības plānā, kas saistīti ar pašlaik Eiropas Komisijā izstrādes procesā esošo pasākumu «Sadarbība». AS «Latvijas valsts meži» prezentēja pakalpojumu kopu «LVM GEO» un stādu piedāvājumu 2017.–2018. gadam. LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis iepazīstināja ar sagatavoto pētījumu par privāto meža īpašumu apsaimniekošanas perspektīvām Latvijā. LVMI «Silava» vadošais pētnieks K.Liepiņš prezentēja pētījumu privātās mežsaimniecības atbalstam.

Dace Lucaua, ZM Valsts sekretāre: «Mežu nozares attīstība ir pozitīva, tomēr tai jāpārvar vēl daudzi izaicinājumi. Piemēram, biotopu kartēšana. Tas nebūs vienkārši paveicams. Tādēļ būtiski, lai šī finansiāli visai dārgā pasākuma īstenošana sniegtu arī taustāmu un eksportu veicinošu rezultātu.»

Raimonds Bērmanis, MKPC vadītājs: «Turpmākajos gados būs pieejams ES atbalsts bezmaksas konsultācijām mežu īpašniekiem – 60 stundu apjomā līdz 2020. gadam. Saimniekiem izsniegs arī dokumentu par saņemto konsultāciju.»

Liene Jansone, ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore: «Galvenais uzdevums veicināt sadarbību starp dažādām nozarēm, lai radītu jaunas tehnoloģijas, produktus vai inovatīvus risinājumus. Ļoti ceram, ka šo instrumentu izmantos kā nevalstiskās organizācijas tā privātie mežu īpašnieki, jo šim pasākumam atvēlēti arī ievērojami līdzekļi – teju 20 miljoni eiro.»

Plašāka informācija un konferencē demonstrētās prezentācijas pieejamas elektroniski mājaslapas www.llkc.lv sadaļā «Mežsaimniecība».

 

Vineta Kalve