Konferenci rīkoja Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centru (MKPC), to vadīja žurnālists Tālis Eipurs. Ko jaunu konferences dalībnieki uzzināja par ES atbalsta iespējām un gaidāmajām apmācībām, konsultācijām un iespējām uzņēmējdarbības attīstībai KLP Stratēģiskā plāna 2023–2027 ietvaros, kā arī par kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumu gadījumā aizsargājamās teritorijās un, par ko tika spriests diskusijā par mežsaimniecības turpmāko attīstību, lasiet turpinājumā.
Atbalsts būs pieejams ik gadu
ZM Meža departamenta pārstāvji norādīja, ka ES atbalsts meža apsaimniekošanai turpmāk būs pieejams ik gadu, un meža īpašnieki ar to var rēķināties, plānojot jaunaudžu kopšanas, mežaudžu nomaiņas vai apmežošanas aktivitātes. Lauku atbalsta dienests tandēmā ar Valsts meža dienestu izveidojuši ērtu elektronisko pieteikšanos sistēmu ES atbalsta saņemšanai mežsaimniecībā, gan meža apsaimniekošanas atbalsta intervenču plānu iesniegšanai VMD GIS, gan projektu pieteikšanai LAD EPS. Zemkopības ministrijas pārstāvji arī norāda, ka 2026. gada laikā atkal tiks piedāvātas mācības meža īpašniekiem, tostarp ar daļēju norisi ārvalstīs, tā aizstājot līdzšinējos mežu apmeklējumu braucienus, kas turpmāk netiks organizēti. Meža īpašniekiem apmācības tiks piedāvātas ar līdzmaksājumu līdz 20 % apmērā, šeit nevērtējot meža īpašuma lielumu, bet meža īpašnieka vecumu – meža īpašniekiem līdz 40 gadiem un ieskaitot, mācības būs ar 100 % ES atbalstu.. Turpmākajos gados meža īpašniekiem būs pieejami arī konsultāciju pakalpojumi, kuru sniedzējs nupat izvēlēts publiskā iepirkuma procesā. Arī konsultāciju pakalpojumi meža īpašniekiem būs pieejami tikai ar līdzmaksājumu līdz 20 % apmērā, izņemot meža īpašniekiem līdz 40 gadu vecumam un ieskaitot, kuriem konsultācijas 100 % apmērā tiks apmaksātas ar ES atbalstu. Turpmākajos gados pieejamo konsultāciju pakalpojumu tēmu loks ir ievērojami paplašināts, salīdzinot ar tēmām par ko konsultācijas meža īpašnieki varēja saņemt līdz šim.
Konferences paneļdiskusija
Diskusijas «Kā panākt izmaiņas meža apsaimniekošanā, vienlaikus rodot lielāku rīcības brīvību meža īpašniekiem, nodrošinot turpmāku kokrūpniecības attīstību un neapdraudot dabas vērtības mežā» laikā gūtas dažādas atziņas un viedokļi, tika akcentēta nepieciešamība ieviest dinamisku dabas aizsardzības sistēmu, kur meža teritorijām aizsardzības statuss ne tikai tiek piešķirts, bet arī anulēts, atspoguļojot faktiskās dabas vērtības. Dabas aizsardzības sistēmu var balstīt uz brīvprātīgās aizsardzības principu, taču vispirms nepieciešams ar juridisku aizsardzību panākt obligāti nepieciešamo aizsargājamo platību aizsardzību.
Pēdējie dati par sugu un biotopu stāvokli Latvijā rāda, ka situācija pasliktinās, īpaši mežos un zālājos, taču kopējā aina var nebūt tik kritiska, jo daļēji to ietekmē izmantotās metodikas īpatnības. Latvijas valsts meži jau šobrīd un turpmāk sniegs savu ieguldījumu biotopu saglabāšanā. Par aizsargājamām teritorijām meža īpašniekiem jānodrošina atbilstošas kompensācijas, un nākotnē oglekļa un dabas vērtību kredīti var kalpot gan kā finansējuma avots, gan kā mehānisms dabas vērtību saglabāšanai.
Konferences dalībnieki ar lielu interesi uzdeva jautājumus un dalījās pieredzē. Pateicamies ikvienam par iesaisti un dalību! Konferences ieraksts un prezentācijas pieejamas LLKC mājaslapā sadaļā «Mežsaimniecība» – «Noderīgi» – «Mežsaimniecības konference 2025».
(https://llkc.lv/aktualitates/mezsaimniecibas-konference-2025/ )
Avots: LLKC MKPC