Mežsaimniecības festivāls pie Uno Anžes

Uno Anžem jau ir pieredze semināru rīkošanā savā mežā. Izņēmums nav arī 2025. gads.

Augusta otrajā pusē viņš savas ģimenes mājas pagalmā sadarbībā ar Meža konsultāciju un pakalpojumu centru un citiem sadarbības partneriem sarīkoja semināru, kuru varētu saukt pat par mežsaimniecības festivālu.

Mežu kopj jau 38. gadu

Meža īpašnieks Uno Anže pagājušajā gadā saņēma meža nozares augstāko apbalvojumu «Zelta čiekurs» par sakoptāko mežu un ilgtspējīgu saimniekošanu. Viņš kopā ar ģimeni Gulbenes novada Lejasciema pagastā saimnieko jau kopš 1987. gada. Kā atklāj Uno, tad viss sācies ar vecas mājas iegādi.

No stāda līdz meža izstrādei

Pasākumā, ko organizēja Uno Anže, meža īpašnieki varēja iepazīties ar pilnu mežsaimniecības aprites ciklu, sākot no koku sēklām un stādiem līdz pat igauņu miniharvestera demonstrējumiem kopšanas cirtē lapu koku mežā. Par meža sēklām un stādiem pastāstīja Gulbenes novada kokaudzētavas «Birchers» valdes loceklis Reinis Cimdiņš. Uzņēmums nodarbojas ar bērzu, melnalkšņu, egļu un priežu ietvarstādu audzēšanu. Kā norādīja pārstāvis, tad uzņēmums šajā gadā plāno izaudzēt vismaz divus miljonus ietvarstādu un cer aizpildīt robus vietējā tirgū, jo pieprasījums ir pietiekoši liels. «Nav noslēpums, ka stādu cenas tirgū ir diezgan augstas, tāpēc mums ir iekšējais projekts, kurā gribam izstrādāt gudru metodi, kā samazināt stādu ražošanas pašizmaksu un līdz ar to arī bērzu ietvarstādu cenas,» atklāj Reinis Cimdiņš. Viņš arī skaidroja klātesošajiem, kādi darbi norisinās kokaudzētavā: «Lai bērzu sēklas efektīvāk varētu iesēt šūnās, strādājam pie to granulēšanas metodes izstrādes. Tas nozīmē, ka katrai sēklai tiek izveidots kaļķa apvalks un tām ir līdzīgs svars un vienāds lielums. Vienāda izmēra sēklas vieglāk var sēt mehanizēti. Tās neiesprūst agregātos un darbs norit raitāk. Sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu «Silava» mums ir kopīgs projekts, kura ietvaros vēlamies noskaidrot, kā samazināt stādu mirstību kokaudzētavā. Atrisinot iepriekš minētās problēmas, mūsu stādu cena tirgū varētu samazināties.»

Mežsaimniecības festivālā piedalījās arī uzņēmuma «UOT» īpašnieki, brāļi Uģis un Ivo Ozoliņi. Viņi jau daudzus gadus nodarbojas ar meža frēžu izgatavošanu un augsnes gatavošanas pakalpojumu sniegšanu meža īpašniekiem. Brāļi pasākumā demonstrēja savu izgudrojumu – rokas sējmašīnu. Tā paredzēta atspārnotām priežu, egļu un bērzu sēklām. Lai arī Latvijā veicot meža atjaunošanu, sēšana nav populāra, vairākās vietās, kur privātie īpašnieki to bija veikuši, process noritēja ar ļoti labiem rezultātiem.

Meža īpašnieki ir gandarīti

Meža īpašnieks Gatis Strads no Cēsu novada Stalbes pagasta vērtē, ka pasākums bija ļoti interesants un pārdomāts. «Rīkotājs Uno Anže visu bija labi saplānojis. Lai vieglāk būtu atrast norises vietu, bija uzstādītas norādījuma zīmes. Dalībnieki pasākuma vietā tika nodrošināti ar transportu, jo meža nogabali neatradās blakus mājai un pagalmam. Sarunas ar meža nozares uzņēmumu pārstāvjiem bija dzīvas un lietišķas. Varu teikt, ka šim pasākumam izveidojusies laba reputācija un noteikti bija vērts braukt. Papildus odziņa pasākumā noslēgumā bija Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestra mazā instrumentālā sastāva sniegums.

Pats pasākuma rīkotājs Uno Anže gan atzina, ka pēc visa paveiktā jūtas noguris, tomēr ir zināma gandarījuma sajūta par to, ka atsaukušies gan meža nozares uzņēmumi, gan meža īpašnieki, kuri ieradušies diezgan lielā skaitā. «Uzskatu, ka pasākums kopumā izdevies, tomēr pietrūka laiks, lai apskatītu mežā visus objektus. Tāpēc nākamajā gadā līdzīgu mežsaimnieku festivālu vajadzēs atkārtot».

Raimonds Mežaks, mežkopis