Viens no Latvijas māksliniekiem, kas savu dzīvi saistījis arī ar mākslu un gleznojis meža skatus ir Staņislavs Diņģelis. Ne tikai meža skati, var pieļaut, ka viņu saistījis arī koks – tā mainība gadalaikos, dienas laikā, kustība vējā. Pat pilsētas attēlojumā vienmēr ir kāds koks, kas, nevis ielikts gleznas otrā plāna tālākajā stūrī, bet nemanāmi un ļoti harmoniski iekļaujas kā neatņemama ainavas sastāvdaļa.
1899. gada 18. aprīlī dzelzceļnieku ģimenē Daugavpilī dzimušais mākslinieks Staņislavs Diņģelis, lai gan savulaik apguvis atslēdznieka profesiju, aktīvi darbojies mākslas dzīvē. Liepājas muzejā glabājas vairāk kā 15 Staņislava Diņģeļa gleznas, no kurām trīspadsmit gleznās redzami dažādi dabas un pilsētas skati, kurās īpaši uzsvērti tieši meža skati.
Visvairāk mākslinieks attēlojis meža ainas saulainās dienās, izceļot toņu bagātību mežā un gaismas –ēnu spēles. Iespējams, ka šādā veidā attēlojot ainavu, mākslinieks centies atspoguļot savu prasmi un veiklību darbā ar perspektīvu un krāsu toņiem. Tāpat svarīga ir krāsu toņu gamma, tā vienmēr ir sabalansēta – rudens nav tikai oranžs, sarkans un brūns, tāpat arī meža ainavas nekad nav vienādas. Iespējams, ka lielā dabas daudzveidība iedvesmojusi Diņģeli nebaidīties brīvi risināt toņu nianšu un telpas atspoguļojumu gleznās.
Muzeja krājumā esošās Staņislava Diņģeļa gleznas nonākušas 20.gs. 2.pusē, kad tās dāvināja gan privātpersonas, gan padomju iekārtas institūcijas, kas bija atbildīgas par mākslu. Lai gan vairākiem darbiem nav zināms to tapšanas gads, jāsecina, ka muzejs glabā Staņislava Diņģeļa darbus, kas gleznoti laikā no 1936. līdz 1977.gadam.
Mākslinieka un autodidakta Staņislava Diņģeļa gleznas vienmēr bijušas ļoti saistošas ar to dabīgo, vieglo, bet rūpīgi izstrādāto ainavu atveidi. Tieši tādēļ autora mākslas darbi tikuši izstādīti vairākās izstādēs arī mūsdienās, jo aplūkotā tematika un izpildījums ir gan klasisks, gan moderns. Diņģeļa darbi atspoguļo arī pašu mākslinieku – darbos redzama liela centība, talants un harmonijas meklējumi.
Una Zeltkalne