Mežos paaugstināta ugunsbīstamība

Šī gada pavasara sausums un karstums veicinājis augstu ugunsbīstamību Latvijas mežos. Valsts meža dienests no šī gada 19. aprīļa visā valsts teritorijā noteicis meža ugunsnedrošo laikposmu.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir izsludinājis augstu ugunsbīstamību visā Latvijas teritorijā, līdz ar to uzturoties mežā, jābūt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem, lai neizraisītu postošu meža ugunsgrēku. Uguns šādos sausos laikapstākļos un labvēlīga vēja ietekmē ātrā laikā spēj pārņemt lielu meža platību, iznīcinot ne vien augošos kokus, bet arī dzīvo radību.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju, šī gada aprīlis valstī kļuvis par sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 3,0 mm, kas ir 91% zem mēneša normas (34,0 mm). Iepriekšējais mazākais nokrišņu daudzums aprīlī bija 1974. gadā, sasniedzot vien nepilnus 5,0 mm. Turklāt, kopā ar pagājušā gada aprīli – šis ir trešais siltākais novērojumu vēsturē.

Meža ugunsnedrošajā laikposmā katram meža apmeklētājam ir jāievēro ugunsdrošības noteikumu prasības. Uzturoties mežos un purvos aizliegts: nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kurināt ugunskurus (izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas), atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem; veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

AS «Latvijas valsts meži» aicina dabas draugus un atpūtniekus mežā uzvesties atbildīgi un ievērot ugunsdrošības noteikumu prasības. «Būtiski ir izvairīties no jebkādas atklātas liesmas veidošanas mežā vai tiešā tā tuvumā… Galvenie ugunsgrēku izcelšanās iemesli ir neuzmanīga rīcība ar uguni un pērnās zāles dedzināšana,» skaidro LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Tā, piemēram, postoša uguns nelaime šajā reģionā tika laikus novērsta 12. aprīlī, kad LVM darbinieki dodoties atceļā no semināra, netālu no Daugavpils apvedceļa Nīcgales iecirknī atklāja meža ugunsgrēku un savlaicīgi uzsāka tā ierobežošanu. «Par šo situāciju nekavējoties tika informēts Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs, kurš uz notikuma vietu nosūtīja meža ugunsdzēsības autocisternu. Tikmēr LVM darbinieki uzsāka ierobežošanas darbus ar meijām. Kad meža ugunsdzēsības autocisterna ieradās mežā, kolēģi,  pārņēma ugunsdzēsības brigādes pienākumus. Rezultātā ugunsgrēks tika operatīvi likvidēts.

 Avots: LVM

13 ugunsgrēki dienā

Šā gada 1. maijā Valsts meža dienests dzēsis 13 meža ugunsgrēkus ar kopējo platību 24 hektāri. Vislielākais meža ugunsgrēks izcēlies Zemgales virsmežniecības Dobeles nodaļā, kur blakus dzelzceļa līnijai aizdegās meža zemsedze apmēram 2 kilometru joslā vismaz 12 ha platībā. Ugunsgrēks likvidēts, sadarbojoties ar Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienestu un  Latvijas Dzelzceļa ugunsdzēsības un glābšanas sektoru. Savukārt Rīgas reģionālās virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā atklāti un likvidēti 6 meža ugunsgrēki ar kopējo platību 0.5 hektāri. Ziemeļkurzemes virsmežniecībā 2 meža ugunsgrēki ar kopējo platību 9.69 ha, bet Dienvidkurzemes virsmežniecības teritorijā viens meža ugunsgrēks, kur uguns skartā platība 0.04 hektāri. Bet Sēlijas virsmežniecības teritorijā konstatēts 1 meža ugunsgrēks 0.5 hektāru platībā, bet blakus esošajā Dienvidlatgales virsmežniecībā atklāti un likvidēti 2 meža ugunsgrēki, ar kopējo platību 1.3 ha.

Par spīti tam, ka ilgstošais sausuma periods ir uz brīdi norimis, VMD atgādina, ka ir jāsaglabā piesardzība, atrodoties meža tuvumā!

 Avots: Valsts meža dienests

Divās nedēļās – 242 meža ugunsgrēki

Divu nedēļu laikā kopš ugunsnedrošā perioda sākuma 19. aprīlī, Latvijā tika atklāti un dzēsti 242 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 181,43 hektāri.

Vējainais un sausais laiks ir veicinājis izcēlušos meža ugunsgrēku izplatīšanos un ātrumu, ar kādu uguns virzās uz priekšu. Šobrīd lielākais meža ugunsgrēks ir norisinājies Zemgales virsmežniecības teritorijā, kur 25. aprīlī meža ugunsgrēkā izdegusī platība bija 13.26 hektāri. Meža ugunsgrēks izcēlās vietā, kur bija sarežģīta piekļuve un bija apgrūtināti dzēšanas darbi, līdz ar to arī uguns paspēja izpostīt tik lielu meža platību.

Pēc skaita visvairāk meža ugunsgrēku ir norisinājies Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā – pavisam 82, ar kopējo platību 55,5 hektāri. Pierīgas mežus, īpaši nedēļas nogalēs, apmeklē daudz cilvēku, tāpēc šajās mežu teritorijās arī ir lielākais skaits meža ugunsgrēku. Joprojām kā izplatītākais uguns nelaimju cēlonis mežā ir jāmin cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni, un vējainā laikā, aizdegoties zemsedzei, uguns ļoti ātri izplatās un nodara postījumus gan pieaugušiem mežiem, gan jaunaudzēm.

Mazākais meža ugunsgrēku skaits ir bijis Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā – 7, un kopējā uguns skartā platība ir bijusi 1,52 hektāri.

No šī gada sākuma pavisam ir atklāti un likvidēti 503 meža ugunsgrēki, kuru kopējā platība 346,4 hektāri. Salīdzinot ar pagājušā, 2018., gada šo pašu periodu, kad līdz maija sākumam bija reģistrēti un nodzēsti 140 meža ugunsgrēki ar kopējo platību 86,31 hektārs, šogad meža ugunsgrēku skaits ir ievērojami lielāks.

Valsts meža dienests pateicas ikvienam darbiniekam par sarežģīto darbu meža ugunsgrēku likvidēšanā!

Avots: Valsts meža dienests