Meži, kuros šalc jūra

Meža zemes īpašnieks var būt arī pašvaldība.

Šoreiz viesojāmies Liepājas pilsētas mežos, kur mūs ar pilsētai piederošo meža zemju platību apsaimniekošanas praksi iepazīstināja Komunālās pārvaldes mežsaimniecības inženieris Aigars Gāliņš.

Pilsētas teritorijā visbiežāk veic sanitārās cirtes

«Liepājas pilsētai administratīvajās robežās pieder 1500 hektāri mežu, kā arī  10 kilometru attālumā esošais Reiņu mežs. Tā platība 130 hektāri. Mežs pilsētas īpašumā nonācis jau Ulmaņlaikos. Kā jau tas pierasts, piejūras mežiem, apmēram 50 procentos platību valdošā koku suga ir priede, savukārt bērzi aizņem 30 procentus, bet melnalkšņi 20 procentus no kopējās platības. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem pilsētas teritorijā esošajos mežos kokus drīkst cirst kopšanas, izlases un sanitārajā cirtē. Savukārt kāpu aizsargjoslā esošajos mežos mežsaimnieciskā darbība nav atļauta. Kailcirtes atļautas ārpus pilsētas esošajā Reiņu mežā. Tomēr vecu mežu tur maz. 1967. gadā Reiņu mežs pamatīgi cietis lielajā vētrā. Tikušas veiktas sanitārās kailcirtes. Pēc izstrādes atjaunotajiem mežiem ir tikai kādi 50 gadi. Pašvaldībai 250 hektāru lielā platībā pieder mežs Tosmares dabas parkā. Šajā aizsargājamā teritorijā saimnieciskā darbība nav atļauta,» atklāj Aigars Gāliņš.

Visbiežāk pilsētas teritorijā tiek veiktas sanitārās cirtes. Netālu no jūras esošajos mežos bieži sastopamas priedes, papeles, bērzi un melnalkšņi. Sevišķi sliktā stāvoklī ir daudzas papeles. Parasti tās skar trupe. 2020. gadā Aigars Gāliņš veicis bojāto papeļu uzmērīšanu piecu hektāru lielā cirsmā. Izsolē piedāvāti 350 kubikmetri koksnes. Komersants par cirsmu samaksājis 7000 eiro. Pēc papeļu pakāpeniskas izciršanas izaug to atvases vai labākajā gadījumā dabiski ieaug priedes. Kā stāsta Aigars Gāliņš, tad daļa Liepājas iedzīvotāju bieži vien par papelēm sūdzas, bet citi izrāda neizpratni, kāpēc tās jācērt. Tāpēc pirms ciršanas tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas, kurās uzklausa visus viedokļus.

Nelegālie suņu kapi mežā

Vienā no pilsētas priežu mežiem, iedzīvotāji jau daudzus gadus nelegāli apbedī savus suņus. Starp priedēm redzami krāšņi piemiņas akmeņi un sētiņas. Uzraksti parasti ir krievu valodā. Kapu kopiņas regulāri tiek koptas. «Nelegālajiem suņu apbedījumiem ir diezgan sena vēsture. Tas sākās jau padomju laikā. Suņi nomirst vai arī tos iemidzina. Tad saimnieki pa kluso tos ved uz šejieni un aprok. No vienas puses apbedījumu vietu vajadzētu legalizēt, bet no otras, gruntsūdens līmenis ir pārāk augsts un Vides dienests darbību nesaskaņo. Tāpēc pašvaldība pieņēmusi lēmumu veidot oficiālus apbedījumus pilsētas teritorijā esošajā «Zaļajā birzī». Pēc diviem gadiem darbi būs pabeigti. Pagaidām daļa cilvēku droši vien nelegālos apbedījumus turpinās. Pašlaik priežu mežu, kurā ierīkoti kapi, vajadzētu retināt, tomēr nevēlamies apbedījumus izbraukāt,» atklāj Aigars Gāliņš.

Koki aizsargā no smiltīm

Piejūras pilsētai problēmas bieži vien sagādā kāpas. Lai tajās esošās smiltis neaizputinātu ceļus un takas, pašvaldība veido kārklu stādījumus. Kāpās aug arī koki, bieži vien tās pašas papeles. Daļa no tām trupējušas, tāpēc apdraud cilvēkus. Tāpēc Komunālā pārvalde organizē bojāto koku zāģēšanu. Lai nesabojātu takas un neizraisītu cilvēku neapmierinātību, apmēram vienu metru garo papeļu malkas kluču pievešanai tiek izmantoti neliela izmēra kravas auto.

Viena no Liepājas pilsētas lielākajām dabas vērtībām ir pelēkā kāpa. Lai dabas vērtības nezustu, tā regulāri ir jāapsaimnieko. «Sugu un biotopu eksperts savā atzinumā ir norādījis, ka uz viena kāpas hektāra būtu jāsaglabā tikai pieci augoši koki.  Tomēr pieredze rāda, tieši priedes un papeles vētras laikā aiztur smiltis. Ja tās nocirtīs, smiltis nebūs kas aiztur. Vadoties no savas pieredzes, tomēr atstājām vairāk kokus. Zāģēšanai parasti izvēlamies papeles. Pēc tam  vienu vai divas reizes gadā pļaujam to atvases. Svarīgi, lai biotopā būtu atklāti laukumi, kur attīstīties pelēkai kāpai raksturīgai veģetācijai. Koku zāģēšana pelēkajā kāpā bija plānota ziemā, tomēr sakarā ar pandēmiju, bija grūtības uz darba vietu nogādāt darbiniekus un līdz ar to darbi netika veikti,» Liepājas pilsētas Komunālās pārvaldes mežsaimniecības inženieris Aigars Gāliņš.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.