Meža īpašnieki interesējas par aktualitātēm

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šā gada marta sākumā Pārgaujas novada Stalbes Tautas namā notika seminārs par meža nozares aktualitātēm.

To apmeklēja vairāk nekā 50 interesenti no Pārgaujas, Cēsu, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Siguldas, Alūksnes, Limbažu, Inčukalna, Kocēnu, Rugāju, Burtnieku un Madonas novada, kā arī no Rīgas un Valmieras pilsētas. Semināru Valsts lauku tīkla atbalsta programmas ietvaros rīkoja Meža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar Pārgaujas novada pašvaldību, mežsaimniecības demonstrējumu teritoriju «Pūpoli» un Valsts meža dienestu. Pasākuma gaitā klātesošajiem zemes un meža īpašniekiem bija iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus un saņemt kompetentu speciālistu atbildes.

Semināru atklāja Pārgaujas novada pašvaldības vides inspektors Agris Ķesa, kurš klātesošajiem pastāstīja par aktualitātēm, kas saistītas ar novadā esošo ūdenstilpju aizsardzību un izmantošanu. Sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi šobrīd aktīvi norit darbs pie Ungura ezera aizsardzības plāna izstrādes – ūdenstilpē plānots veikt monitoringu. Ar ezera aizsardzības plānu katram interesentam būs iespēja iepazīties. Tuvākajā nākotnē iecerēts attīrīt Dzirnavu upītes izteku, jo tā aizsērējusi ar smiltīm un aizaugusi ar dažādiem ūdensaugiem.

Plānu gatavošanu labāk neatlikt uz pēdējo brīdi

Kā klātesošajiem atklāja Meža konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļvidzemes nodaļas vecākais mežsaimniecības konsultants Andris Vīrs, iespējams, šī gada otrajā pusē Lauku atbalsta dienests atvērs nākamo kārtu, lai meža īpašnieki varētu iesniegt dokumentus un pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finansiālo atbalstu par meža kopšanu un atjaunošanu.

Pašlaik ir zināmi iepriekšējās kārtas rezultāti, ar kuriem pretendenti var iepazīties. Vispopulārākā aktivitāte iepriekš bija mežaudžu retināšana. Sakarā ar to, ka finansējuma apjoms bija ierobežots, daudzi pretendenti konkursu neizturēja. Tomēr meža īpašniekiem nevajadzētu visam atmest ar roku, bet gan laicīgi sagatavot Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākuma plānus (MAAPP), saskaņot tos ar Valsts meža dienesta mežzini un nedaudz pagaidīt, kad Lauku atbalsta dienests atvērs jauno kārtu – MAAPP derīguma termiņš kopš brīža, kad to apstiprina mežzinis, ir viens gads.

Visus dokumentus Lauku atbalsta dienestā iespējams iesniegt elektroniskā formātā. Tas pat ir ieteicams, jo, vērtējot projektus, Lauku atbalsta dienests par elektroniski sagatavotu iesniegumu pieskaita 5 punktus. Lielas konkurences apstākļos katrs iegūtais punkts var būt izšķirošs.

No peļņas līdz zaudējumiem visai īss ceļš

Sniedzot MAAPP sagatavošanas pakalpojumus citiem meža īpašniekiem, Andris Vīrs pamanījis vairākas lietas, kurām būtu nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību. Ir gadījumi, kad meža īpašnieks, plānojot mežsaimnieciskos darbus, ierakstījis grūti realizējamu darbu izpildes termiņu. Tam jābūt tādam, lai visus paredzētos darbus atbilstošā kvalitātē tiešām dabā būtu iespējams paveikt. Piemēram, kārta atveras oktobrī, bet īpašnieks plānā paredz, ka tajā pašā gadā gan iestādīs, gan arī izkops stādījumus. Tas ir gandrīz neiespējami.

Ir arī gadījumi, kad kādu darbu īpašnieks paveic ātrāk nekā paredzēts plānā. Šādā situācijā nav jāgaida, kad pienāks termiņš, bet gan nekavējoties jāsagatavo pārskats, kuru iesniegt Valsts meža dienestā. Var gadīties situācijas, kad īpašnieks objektīvu iemeslu dēļ nespēj realizēt meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plānā paredzētos darbus. Objektīvi iemesli var būt atbilstošas kvalitātes stādu trūkums, veselības problēmas un tamlīdzīgi. Izveidojoties šādai situācijai, meža īpašniekam nekavējoties rakstiski jāinformē Lauku atbalsta dienests un jāmeklē konstruktīvs problēmas risinājums.

Veicot jaunaudžu retināšanu, jāatceras, ka meža dzīvnieku vairošanās periodā, sevišķi pavasarī, normatīvos ir noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Vēl jāiegaumē, ka 5 gadus pēc projekta realizācijas mežaudzei jāatbilst koptas vai retinātas jaunaudzes kritērijiem. Kontrolējošās institūcijas šajā periodā var veikt pārbaudi un, konstatējot neatbilstības, meža īpašniekam var nākties skaitīt naudu atpakaļ Lauku atbalsta dienesta kontā.

Uz seminārā bija ieradusies arī izdevniecības «Arto 1» vadītāja Ženija Aleksandrova. Apgāds jau 25 gadus izdod dažāda veida literatūru. Ženija Aleksandrova pastāstīja par vairākiem izdevumiem, kas varētu interesēt meža īpašniekus. Viens no tiem «Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca». Darba autors ir bijušais Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors Jānis Dolacis. Šajā darbā meža nozares termini atspoguļoti sešās valodās – latviešu, angļu, vācu, krievu, franču un latīņu. Meža īpašniekus varētu interesēt arī apgādā iznākušās koksnes sortimentu tilpuma tabulas un vēsturiskās Latvijas teritorijas kartes.

Turpmākajos «Meža Avīzes» numuros atskatu uz semināru par meža nozares aktualitātēm turpināsim.

Raimonds Mežaks, mežkopis