Mežsaimniecības demonstrējumu teritorijā «Pūpoli» 16. sezona sākās ar 51. pasākumu.
Meža dienā Jaunjelgavas pagastā piedalījās Jaunjelgavas vidusskolas 7. klase, audzinātājas un sporta skolotājas Zaigas Osānes vadībā un meža nozares profesionāļi – MKPC Sēlijas nodaļas mežsaimniecības konsultante Inese Ozoliņa un VMD Vidzemes virsmežniecības Valmieras mežniecības pārstāvis.
Apsekojot mežu atrod notikumu liecības
Vispirms dalībnieki svinīgi iestādīja sešas egles un pēc tam ķērās pie iepriekšējā rudenī un ziemā radušos jaunaudžu koku bojājumu novērtēšanas. No trīs rudenī iestādītajiem dižskābaržiem izdzīvojis tikai viens, kas notika ar pārējiem noskaidrot neizdevās. Nelielā apjomā apkosti jaunaudzēs esošie bērzi, egles un priedes liecināja, ka šeit viesojies alnis. Savukārt rakumi meža zemsedzē un uz ceļa apstiprināja mežacūku klātbūtni. Savukārt jaunaudzē atrastā briežveidīgā dzīvnieka kāja bija skaidra liecība tam, ka īpašumā viesojušās arī stirnas. Interesanti, kurš dzīvnieks stirnu nomedīja? Lūsis vai vilks? Pārsteigumi turpinājās uz īpašuma robežas esošajā grāvī, kur vairākus dambjus uzbūvēja bebri. Lai arī tie ir ļoti uzmanīgi, pasākuma dalībniekiem par lielu pārsteigumu viens pavisam neliels bebrs pamanījis jautro kompāniju, kas bruņojusies ar āķiem un lāpstām un strauji tuvojas dambim, peldus metās prom. Jācer, ka vietējais mednieku klubs uzsākto turpinās, jo ar ūdens līmeņa samazināšanu nekas nav atrisināts, jārīko medības.
Iepazīst bioloģiskās daudzveidības rašanos
Pasākuma dalībnieki varēja iepazīties ar koku caurmēra pieauguma parauglaukumiem. Saimniecības īpašnieki regulāri pārmēra koku caurmērus un tādā veidā seko līdzi tam, kā izmainās īpašumā augošo bērzu, egļu un apšu caurmērs. Iepriekšējā reizē, pirms trīs gadiem, pasākuma dalībnieki uzmērīja pie vecās mājvietas augošo egli. Iepriekšējais mērījums rādīja, ka koka apkārtmērs sasniedz 293 centimetrus, kas ir ļoti tuvu, lai to atzītu par dižkoku. Tomēr pirms dažiem gadiem kokam uzbruka mizgrauži un šobrīd eglei lobās nost miza, pavasara vēji nolauzuši sauso galotni, bet sānos palikuši vien daži zari ar zaļām skujām, kuri droši vien drīz pazudīs. Tomēr neskatoties uz to, ka koks ir nokaltis, pateicoties lielajam izmēram tas bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai īpašumā ir pats vērtīgākais un nākotnē nodrošinās barību kukaiņiem un putniem un dos patvērumu sūnām un ķērpjiem. Iespējams vainags noderēs kādai putna ligzdai.
Pēc izzinošās pastaigas skolēni un audzinātāja atzina, ka pasākums bijis ļoti interesants un arī nākotnē būtu vērtīgi atgriezties šajā vietā.
Raimonds Mežaks, MDT «Pūpoli» pārvaldnieks