Meža ceļi palielina meža vērtību

Meža apsaimniekošanas pamats ir meža ceļi. Ja mežam nevaram piekļūt, tam nav nekādas saimnieciskas vērtības.

Meža autoceļu konstrukcija ir atkarīga no transportlīdzekļu kustības intensitātes. Ja tā ir lielāka, nepieciešami platāki un izturīgāki ceļi, bet ja mazāka, tos var būvēt vienkāršākas konstrukcijas un lētākus.

Iepazīstina ar meža ceļu konstrukcijām

Šogad, Meža dienu izziņas pasākumā «Ar mežu sirdī» Tērvetes dabas parkā vienā no 80 meža izziņas pieturām varēja iepazīties ar AS «Latvijas valsts meži» sešu veidu visbiežāk izmantotākajām iespējamām ceļu konstrukcijām, kuras var pielietot meža ceļu būvniecībā. Kā pastāstīja AS «Latvijas valsts meži» Meža infrastruktūras kontroles speciālists Ivars Caune, piemērotāko ceļa konstrukcijas veidu parasti izvēlas būvprojekta izstrādātājs – projektētājs, kuram ir būvprakses sertifikāts projektēšanas darbu veikšanai.  Vienam meža ceļam var būt arī vairāki ceļa šķērsprofili, kurus izmanto meža ceļa būvniecībai, atkarībā pa kādām gruntīm iet izvēlētā ceļa trase. Pirms meža ceļa būvniecības, rūpīgi tiek plānota ceļa trase, lai tas visefektīvāk kalpotu meža apsaimniekošanai, protams ņemot vērā arī dažādus vides aizsardzības ierobežojumus Tradicionāli tiek izmantotas četru veidu konstrukcijas.

• Vietās, kur esošā grunts ir smilts, kas pārsvarā ir meža augšanas apstākļu tipos – sils, mētrājs un lāns, parasti pielieto vienkāršu ceļa konstrukciju – izbūvē no objektā esošās smilts zemes klātni un uz tās izbūvē grants vai drupinātās grants ceļa segumu. • Vietās, kur esošā grunts ir smilšmāls, mālsmilts un māls, parasti izmanto esošo grunti zemes klātnes izbūvei, tad veic segas pamata izbūvi no smilts un beigās izbūvē ceļa segumu no grants vai drupinātās grants. • Vietās, kur esošā grunts ir kūdra un nav iespējams veikt esošās grunts apmaiņu uz minerālgrunti, parasti šajās vietās nerauj celmus, tikai tos apzāģē, lai tie netraucētu būvdarbiem un tad pielieto dažādus ģeosintētiskos materiālus, kā piemēram ģeotekstilu vai ģeorežģi, kuru uzdevums ir atdalīt konstruktīvos slāņus vai izkliedēt slodzi uz lielāku laukuma vienību, tad izbūvē segas pamatu no smilts un beigās izbūvē ceļa segumu no grants vai drupinātās grants. • Vietās, kur ir dziļš kūdras slānis un nav iespējams veikt esošās grunts apmaiņu uz minerālgrunti, parasti pielieto apaļo kokmateriālu plosta izbūvi, to iekūdrojot, tad pielieto ģeotekstilu, lai atdalītu konstruktīvos slāņus un izbūvē segas pamatu no smilts un pielieto grants vai drupinātās grants segu.

Gribētu uzsvērt, ka meža ceļu būvniecībā ļoti liela uzmanība tiek pievērsta iestrādāto būvmateriālu kvalitātei, ceļa segas pamata izbūvei, tiek sekots līdzi smilts kvalitātei – smilts granulometriskajam sastāvam vai smilts filtrācijai. Savukārt ceļa seguma izbūves laikā tiek sekots līdzi grants vai drupinātās grants granulometriskajam sastāvam. Gadījumos, kad ceļa segums tiek būvēts no dolomīta šķembu maisījuma, tad papildus granulometriskajam sastāvam tiek kontrolēta materiāla cietība – noteikts Losandželosas koeficients.

Ceļš – svarīgākais ilgtspējīgai mežsaimniecībai

Andris Drēska, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesors inženierzinātņu doktors savā pētījumā un mācību līdzeklī «Meža autoceļi» norādījis: «Pietiekami biezs un kvalitatīvs meža ceļu tīkls nodrošina piekļuvi katram meža nogabalam, tātad iespēju to pilnvērtīgi apsaimniekot un racionāli izmantot. Ceļu nozīme meža apsaimniekošanā ir ļoti daudzpusīga. Visintensīvāk ceļi tiek izmantoti mežizstrādes periodā, kad sagatavotie kokmateriāli ir jāizved no meža un jānogādā patērētājiem vai uz kokmateriālu realizācijas vietām. Pārējā laikā meža ceļi ir mazāk noslogoti un tos izmanto meža atjaunošanas un kopšanas darbu veikšanai, meža apsardzības un aizsardzības vajadzībām, meliorācijas sistēmu uzturēšanai, medību saimniecības organizēšanai, rekreācijas un sociālajām vajadzībām. Tomēr arī šajā laika periodā meža ceļa īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jārūpējas par tā uzturēšanu lietošanas kārtībā. Ieguldījumi meža ceļu būvē un uzturēšanā palielina meža vērtību un ir viens no svarīgākajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības faktoriem.»

Meža ceļu vēsture

Vajadzība pēc speciāliem kokmateriālu izvešanas ceļiem radās, attīstoties rūpniecībai, pilsētām un koktirdzniecībai. Līdz automobiļu ēras sākumam tos izmantoja zirgu transportam. Lielāka uzmanība meža ceļu būvei tiek pievērsta kopš 1929. gada, kad Latvijā uzsāka plānveidīgu meža meliorāciju. Tomēr ikgadējais ceļu būves apjoms bija neliels. Līdz 1939. gadam Latvijā izbūvēti 560 km jaunu un aptuveni 800 km uzlabotu esošo meža ceļu. Viena kilometra ceļu būves izmaksas bija 450–500 latu. Šajā periodā uzbūvēti arī ap 11 tūkstošiem mazu koka tiltu un 113 tiltu, kuri garāki par desmit metriem. Mazo tiltu vērtība bija 20–30 latu, bet lielo 250–300 latu. Ar 1936. gadu uzsāk mazo koka tiltu nomaiņu ar betona caurtekām. Īpašu uzmanību meža ceļu būvei pievērsa pēc 1935. gada, kad kokmateriālu izvešanai sāka izmantot automobiļus. Katru gadu izbūvēja un rekonstruēja 90–120 km grunts ceļu, kamēr procesu pārtrauca Otrais pasaules karš.

Pēckara gados būvēja tikai īslaicīgas darbības ceļus, lai sagatavotos kokmateriālus izvestu no galvenās izmantošanas cirsmām. Lielāko daļu kokmateriālu izveda ziemā, sala apstākļos. Bezsala periodā nelabvēlīgos mitruma apstākļos būvēja dažādas konstrukcijas koka klājuma ceļus. Šāda ceļa viena kilometra izbūvei lietoja līdz 500 m³ kokmateriālu. Jauns posms meža ceļu būvē sākās no 1957. gada, kad meža pārvaldes reorganizācijas rezultātā mežam palika tikai viens saimnieks – mežrūpniecības saimniecības. 1958. gadā izbūvēja pirmos meža ceļus ar grants segu 214 km garumā. Sākot ar 1986. gadu ikgadējais ceļu būves apjoms pārsniedz 300 km, no tā vidēji 66% veido jaunbūve un 34% – esošo ceļu rekonstrukcija. Tādējādi 33 gadu laikā no 1958. līdz 1991. gadam no jauna izbūvēti  5520,8 km un rekonstruēti 1551 km meža ceļu. Rezultātā ceļu tīkla biezība palielinājās no 0,59 km 1960. gadā līdz 0,86 km 1990. gadā uz katriem 100 ha mežu platības.

1991. gadā vēl izbūvēja un rekonstruēja 134,1 km meža ceļu, bet turpmākajos gados šo darbu apjoms strauji samazinājās vai nenotika nemaz. Pēc AS «Latvijas valsts meži» (LVM) nodibināšanas atkal lielāka uzmanība tiek veltīta meža ceļiem, un jau 2000. gadā tika rekonstruēti pirmie 26 km meža autoceļu, bet 2001. gadā uzbūvēti 39 km jaunu un rekonstruēti 213 km ceļu. Turpmākajos gados būtiski pieauga ceļu būvniecības apjoms, un 2005. gadā tas sasniedza 630 km (2.3. attēls). 2006. gadā darbu uzsāk LVM izveidotā struktūrvienība «Meža infrastruktūra» (MI). Šis laiks sakrita ar strauju būvniecības tirgus attīstību un būvdarbu būtisku sadārdzināšanos, tādēļ 2006. un 2007. gadā meža ceļu būves apjomā vērojams neliels samazinājums, bet jau 2008. gadā sasniegts šo darbu apjoma maksimums, kad izbūvēts un rekonstruēts 721 km meža ceļu. Turpmākajos gados ekonomiskās krīzes dēļ ceļu būves apjoms atkal strauji samazinās, minimumu sasniedzot 2010. gadā, kad izbūvēti un rekonstruēti 211 km meža ceļu. Šai periodā galvenokārt tika pabeigti iesāktie ceļu būves projekti. 2011. gadā meža ceļi izbūvēti 400 km garumā, un tuvākajos piecos gados plānots šo līmeni saglabāt. LVM 2008. un 2009. gadā veica meža ceļu inventarizāciju un noteica, ka Latvijas valstij piederošajos mežos pavisam ir 10 098 km meža ceļu, t.sk. 15 km ar melno, 266 km ar dolomīta šķembu, 210 km ar grants šķembu un 5276 km ar grants segu; pārējie 4331 km (43%) – grunts ceļi.

Īslaicīgas lietošanas ceļi

Līdztekus meža autoceļiem mežos ir bezkategoriju ceļi, kurus atsevišķos gadalaikos izmanto kokmateriālu transportam. Piemēram, koka klājuma ceļus izmantoja mežrūpniecības uzņēmumos kokmateriālu transportam pēckara gados. Sākumā tos būvēja uz vietas no tuvumā iegūstamajiem kokmateriāliem. Šie ceļi bija neizjaucami un pēc mežizstrādes beigām tika atstāti satrūdēšanai. Kokmateriālu patēriņš 1 km ceļa būvei pārsniedza 500 m³. Lai kokmateriālus izmantotu ekonomiskāk, pēc 1950. gada meža autoceļu būvē sāka izmantot dažādas konstrukcijas pārvietojamus koka vairogus. Mežizstrādei beidzoties vienā vietā, tos pārvietoja uz citu vietu. Šo procesu veicināja tas, ka rūpniecība šai laikā uzsāka autoceltņu ražošanu, kas nodrošināja koka vairogu iekraušanu transporta ritošajā sastāvā un vairogu montāžu ceļu būves vietā.

Vineta Kalve