Māksliniece darbos aicina saudzēt koku

Māksliniece Jeļena Kažoka savus darbus rada, pamatojoties uz psiholoģisko aspektu, abstrakto virzienu, tajos dominē cilvēku attiecības un, protams, mežs.

Darbos meža tēma vienmēr bijusi viena no aktualitātēm. «Koki mums daudz ko stāsta. Tie visu dzird, taču nevar pateikt, tāpēc mums, māksliniekiem, jārunā viņu vietā,» atzīst Jeļena Kažoka.

Bērnības pasaules ietekme 

Koks ar mākslinieces acīm gleznās (un ne tikai!) atveidots dažādos gadalaikos, ar atšķirīgu vecumu, melnbalts, krāsains, ar skaistu lapotni un bez tās. Viņa strādā ar dažādām glezniecības tehnikām, ne tikai izmantojot eļļas krāsas un akrilu. Veido darbus arī enkaustikā, ko dēvē par vaska glezniecību, to klāstā ir mozaīkas, grafikas, keramika un citi. Izgrebusi koka figūriņas, veidojusi rāmīšus no koka. «Šī pasaule ir tik dažāda un krāsaina. Taču arī pelēcīga, tāpēc nevar izvēlēties vienu virzienu un tajā darboties. Mani interesē viss.» Bērnībā māksliniece daudz laika pavadījusi pie vecmāmiņas, kura dzīvojusi mežā, un arī tagadējā viņas dzīves vietā Olaines novadā jaušama meža klātbūtne. «Mums bija viensētas māja mežā. Sēdēt kokos un skatīties tālumā – tā man bija ļoti tuva un saprotama nodarbe,» Jeļena stāsta par bērnības pasauli un tās nozīmīgo lomu savā daiļradē.

Nomāc mežu izciršana 

Pagājušā gada nogalē Jeļenai bija personālizstāde «Nedaudz krāsas» Olaines vēstures un mākslas muzejā, kurā bija skatāmi darbi, kas saistīti ar mežu. Daļa darbu aizceļojuši un tagad ir izstādīti restorānā «Istabas» Talsos. Izstādes galvenais mērķis bija pievērst katra apmeklētāja uzmanību mežam, sevišķi kokam, vides situācijai Latvijā – mežu izciršanai. Māksliniece savos darbos aicina saudzēt koku.  Vienā no darbiem «Industrial», kas veidots ar akrilu, Jeļena attēlojusi krāsainas, smagas metāla konstrukcijas, koka zāģi un kaktusu, kura vide ir tuksnesis. Tas paliks pāri no meža, ja netiks domāts par saudzēšanu. Lai mūsu meži augtu un plauktu, izstādes viena no aktivitātēm bija mudināt apmeklētājus attēlot uz papīra savu koku, apstiprināt ar parakstu, tādējādi apliecinot, ka tiek atbalstīts izstādes mērķis – saudzēt koku.

Dominējošais materiāls

Jeļena iesaistījusies Olaines novada biedrības «Jāņupes iedzīvotāji» darbībā, kas pērn rudenī pie Jāņupes karjera atklāja pastaigu un izziņas taku «Saudzē un dzīvo». Uz takas tika izvietoti vairāki soliņi, atkritumu tvertnes un divas velostāvvietas, ko no baļķiem izgatavoja Jeļena un viņas dzīvesbiedrs Gints. «Kokus, kuri bija slimi, dabas takā papildināju ar krāsainām mozaīkām, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un liktu tai aizdomāties, ka koks ir lietderīgs dabas materiāls. No koka var izgatavot daudzas lietas, kas var pastāvēt.  Koks pielāgojas un daudz spēj arī paciest.» Māksliniece uzskata, ka vispateicīgākais materiāls ir lapu koki, un tie atainoti arī daudzveidīgajā daiļradē.

Jeļena teic, ka savos darbos vēlas parādīt to, ko «laiž caur sevi», – dabu, kokus, puķes,  dzīvniekus, mājas.  «Koks manos darbos un arī dzīvē ir dominējošais materiāls. Gleznas rāmis ir no koka, otām arī rokturis ir no koka, papīru ražo no koka. Tas ir neatņemama sastāvdaļa mūsu dzīvē. Cilvēkiem ir jāpievērš uzmanība kokiem, jo nekas nav bezgalīgs. Daba, protams, pret mums ir saudzīga, dod visu, bet mēs neprotam to aizsargāt,» uzskata Jeļena. «Taču priecājos un lepojos,  ka es un mani draugi esam dabas mīļotāji.» Viņa bilst, ka koks nekad neizzudīšot no pašas darbiem, tam ir paliekoša vērtība. «Koki man patīk jebkurā gadalaikā. Neviens koks nav līdzīgs kādam citam, tie neatkārtojas tāpat kā cilvēki.»

Una  Zeltkalne