LVM kokaudzētavās šopavasar vairāk nekā 30 jaunas stādu šķirnes

4. un 5. maijā daudz jauna uzzinājām sešpadsmitajā Latvijas Stādu parādē Siguldas Svētku laukumā.

Kā ik gadus, savu šī pavasara piedāvājumu Stādu parādē prezentēja gan Latvijas privātie stādu audzētāji, gan AS «Latvijas valsts meži» (LVM) kokaudzētavas, kas šogad papildinājušas realizējamo augu sarakstu ar vairāk nekā 30 jaunu stādu nosaukumiem.

Tikai Latvijā audzēti stādi

Pasākums pulcēja stādu audzētājus no visiem Latvijas reģioniem, piedāvājot plašāko stādu klāstu – gan dekoratīvos kokus un krūmus, gan meža stādus, gan vasaras puķes, augļu kokus un ogulājus, daudzgadīgās puķes un citus stādus.

Kā informē pasākuma organizētāji – «Stādu un kūdras inovāciju fonds», pēdējo piecu gadu laikā pasākums kļuvis starptautisks, izstādē bija sastopami apmeklētāji gan no Skandināvijas valstīm – Somijas un Zviedrijas – gan no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Krievijas Federācijas, novērtējot piedāvātos stādus, kuru kvalitāte piemērota arī audzēšanai līdzīgā klimatā kā tas ir Latvijā.

Lai iegādātie stādi nebūtu jānes ar rokām līdz stāvlaukumiem, šogad pie Svētku laukuma bez maksas bija organizēta «Stādu garderobe», kur novietot iegādātos stādus un piebraukt pēc tiem ar mašīnu.

Pasākuma tēma – klimata pārmaiņas

Lai rosinātu domāt par klimata pārmaiņām un CO2 samazināšanu, audzējot kokus un stādus, Ezeru un purvu izpētes centrs sadarbībā ar LVMI «Silava» speciālistiem apmeklētājus iepazīstināja ar dažādu stādu CO2 piesaisti. Piemēram, augošs bērzs uzņem līdz 3,5 kg CO2/gadā, egle – 3,6 kg CO2/gadā un priede – 2,1 kg CO2/gadā.

Latvijā ir gan senas dārzkopības tradīcijas, gan labvēlīga vide – dažādu kultūru audzēšanai pieejamie atšķirīgie augsnes tipi, ūdens un kūdras resursi ir nozīmīgs faktors, kas valstij rada priviliģētu stāvokli, lai attīstītu stādu audzēšanas nozari. Vidēji katrā Latvijas reģionā ir ap 50 stādu audzētavu, ieskaitot AS «Latvijas valsts meži» 9 audzētavas, kas veido vairāk nekā pusi no stādu tirgus apgrozījuma. Audzētavu kopējā platība Latvijā ir aptuveni 800 ha, kas, pateicoties meža stādu vērtīgāka ģenētiskā materiāla palielināšanai, nozīmē netiešu emisiju samazinājumu siltumnīcefekta gāzu kontekstā.

LVM jaunumi

Latvijas Stādu parādē Siguldas Svētku laukumā AS «Latvijas valsts meži» pārstāvēja LVM «Sēklas un stādi» Strenču, Kalsnavas kokaudzētava un LVM Kalsnavas arborētums. LVM Strenču kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks  avīzei pastāstīja, ka uz stādu parādi ir atveduši šī pavasara jaunumus – Serbijas egles šķirnes ‘Linda’ un parastā ozola šķirnes ‘Fastigiata’ stādus, kuri jau sasnieguši 2 metru augstumu.

«Jaunumu šajā pavasarī ir daudz, jo katru sezonu cenšamies papildināt realizējamo augu sarakstu ar jaunu stādu nosaukumiem, lai būtu interesantāk gan klientiem, gan pašiem. Taču jaunās skuju koku šķirnes realizācijā pagaidām pieejamas mazos apjomos,» pastāstīja LVM «Sēklas un stādi» Kalsnavas kokaudzētavas ainavu speciāliste Aija Vītoliņa.

2019. gada jaunumi LVM kokaudzētavās:

• Parastās egles šķirnes Picea abies ‘Acrocona Yellow’ , ‘Gold Drift’, ‘Noialuud’, ‘Rydal’ Kanādas egles šķirne Picea glauca ‘Pendula’

• Serbijas egles šķirnes Picea omorika ‘Peve Tijn’, ‘Treblitsch’

• Asās egles šķirne Picea pungens ‘Kostelet’

• Kalnu priedes šķirne Pinus mugo ‘Mops Midget’

• Pireneju priedes šķirne Pinus uncinata ‘Kamila’

• Rietumu tūjas šķirnes Thuja occidentalis ‘Brobeck’s Tower’, ‘Smaragd Variegata’

• Skarainās hortenzijas šķirnes Hydrangea paniculata  ‘Mustila’, ‘Shikoku Flash’

• Kamčatkas sausserža šķirnes Lonicera kamtschatica ‘Balalaika’, ‘Eisbar’, ‘Vostorg’

• Itālijas  vīteņsausserža šķirne Lonicera x italica ‘Harlequin’

• Filadelfu šķirnes Philadelphus sp. ‘Arctica’, ‘Little White Love’, ‘Starbright’, ‘Yellow Hill’

• Lielaugļu dzērveņu šķirnes Vaccinium macrocarpon ‘Dižbrūklene’, ‘Kalnciema Tumšā’, ‘Salaspils Agrā’

• Brūkleņu šķirnes Vaccinium vitis – idea ‘Salaspils Ražīgā’, ‘Rubīna Lāse’, ‘Jūlija’

• Parastās irbenes šķirnes Viburnum opulus ‘Otbornaja iz Leningrada’, ‘Souzga’.

Vineta Kalve