«Atjaunojamie energoresursi un vides apstākļu uzlabošana attīstībai».
Kārklu stādījumu ierīkošana pamazām kļūst par alternatīvu zemkopības kultūru neliela izmēra laukos, problemātiskās, mazauglīgās platībās.
Kā jebkura lauksaimniecības kultūra, arī kārkls spēj labi augt un sasniegt ievērojamu biomasu vien tad, ja ir pieejami tām nepieciešamie barības vielu resursi. Sadzīves notekūdens dūņu, koksnes pelnu un digestāta sastāvs ir piemērots, lai tos izmantotu kā mēslojumu, tomēr pat pēc apstrādes pastāv higiēniskie riski, tāpēc materiālus ieteicams izmantot «neēdamo» kultūru, jeb nepārtikas produktu ražošanai.
Sadarbojas Latvijas un Lietuvas kolēģi
LLU aģentūra «Zemkopības zinātniskais institūts» un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» šādus izmēģinājumu stādījumus ierīkojuši Skrīveros, kur aug ne tikai enerģētiskās koksnes kārklu, papeļu un apšu stādījumi, bet arī ražo sēklas zālaugu sējumi. Kopš 2012. gada ir par vienu demonstrācijas – eksperimentālo stādījumu vairāk.
Lietuvas kolēģu, Šaulu universitātes rosināti arī LLU Meža fakultātes speciālisti kopīgi īsteno Latvijas – Lietuvas pārrobežu ENECO LLIV– 254 projektu «Atjaunojamo energoresursu un vides apstākļu uzlabošana attīstībai», ENECO Projekta mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus atjaunojamo energoresursu ieguvei un izmatošanai, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi un uzlabojot vides stāvokli Latvijas – Lietuvas pierobežā. Projekta īstenošanas laiks ir no 2012.gada janvāra līdz 2014.gada jūnijam, tā vadošais partneris ir Šauļu Universitāte, partneris – Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Viena no projekta aktivitātēm ir jaunāko kārklu klonu stādījumu ierīkošana izmantojot kā mēslojumu gan koksnes pelnu un dūņu maisījumu gan digestātu no mācību un pētījumu saimniecības «Vecauce» biogāzes stacijas. Stādījums ierīkots 2012. gada pavasarī, iestādīti kopumā 8 kloni, no Lietuvas atvestais «Dāņu klons», kā arī iegādāti Zviedrijā selekcionēto klonu Klara, Tora, Inger, Torhild, Tordis, Gudrun, un Sven stādi.
Daļa kārklu stādījumu pēc pirmās augšanas sezonas nopļāva, bet parējos atstāja augt, nepļautajiem veidojas viens līdz divi spēcīgi dzinumi kā vītoliem, bet uz celma atsēdinātajiem – trīs līdz pieci dzinumi, kas gan pagaidām ir mazāk spēcīgi, bet pietiekami raženi.
Stādījums kalpo gan kā mācību – uzskates līdzeklis, gan arī kā pētījumu objekts, kur Latvijas pārstāvji seko kokaugu augšanai, bet Lietuvas kolēģi veic augsnes analīzes un novērtē mēslojuma izmantošanas ietekmi un tā drošumu. Kopīgi sagatavoti un izdoti bukleti par kārklu audzēšanu trijās valodās, latviešu, lietuviešu un angļu. Apzinātas platības Latvijas – Lietuvas pierobežās, kas būtu izmantojamas ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai, noorganizēti vairāki semināri. Ar projekta ietvaros veikto pētījumu rezultātiem klausītāji tiks iepazīstināti projekta noslēguma konferencē, kas notiks 2014. gada 13. jūnijā Vecaucē. Konferences plenārsēdē interesenti varēs noklausīties ziņojumus par energokoksnes plantāciju ierīkošanu un kopšanu un pētījumu rezultātiem, bet dienas otrajā pusē apskatīt Vecauces energokoksnes izmēģinājumu plantāciju.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē projekta ietvaros izveidotā konsultāciju centra speciālisti sniegs atbildes uz jautājumiem par plantāciju ierīkošanai piemērotu platību izvēli, augsnes apstrādi, stādmateriāla iegādi, tā sagatavošanu stādīšanai un pareiziem stādīšanas paņēmieniem, mēslošanu, plantācijas uzturēšanu un gatavās produkcijas izmantošanu. Sīkāku informāciju uz Jūs interesējošiem jautājumiem varat saņemt rakstot uz e – pastu eneco@llu.lv.
Linards Sisenis, Dr. silv., projekta koordinators