Līdzdalība pašvaldību meliorācijas sistēmu uzturēšanā

Valdībā apstiprināta kārtība, kādā risināmi jautājumi par pašvaldību un citu personu savstarpējiem norēķiniem koplietošanas meliorācijas sistēmu un pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā.

Būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas aprēķina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura zemes robežās atrodas meliorācijas sistēma, vai pēc savstarpējas vienošanās – kompetents sertificēts eksperts atbilstoši meliorācijas sistēmas sateces baseina laukumam un konkrētā zemes gabala platībai. Izmaksu piekritību katram zemes īpašumam vai tiesiskajam valdījumam aprēķina proporcionāli katra zemes īpašuma vai tiesiskā valdījuma nosacītu izmaksu vienību attiecībai pret nosacītām kopējām izmaksu vienībām, izmantojot noteikumos ietvertās aprēķinu formulas. Situācijās, ja zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir savstarpēji vienojušies par koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu sadali, tad šos noteikumus nepiemēro, izņemot gadījumus, ja viens no zemes īpašniekiem ir pašvaldība vai valsts.

Ja kāds zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura zemes robežās atrodas meliorācijas sistēma, atsakās no līdzdalības būvniecībā, ekspluatācijā vai uzturēšanā un nepiedalās izmaksu segšanā, tad citi zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, vai pašvaldība ir tiesīga nodrošināt attiecīgā objekta piespiedu sakārtošanu. Savukārt pašvaldības par veicamajiem darbiem un izdevumu segšanas kārtību vienojas savstarpēji.

Pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusu meliorācijas sistēma iegūst ar pašvaldību domes lēmumu. Pašvaldība var piedalīties pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, ja to ietekmē pali, vēja radīti ūdens uzplūdi teritorijās gar jūras krastu un upju grīvās, plūdu dēļ radusies meliorācijas sistēmas avārija vai avārijas draudi.

Avots: Zemkopības ministrija