Latvijas valsts mežos pērn iestādīti vairāk nekā 28 miljoni koku

2020. gadā AS «Latvijas valsts meži» (LVM) stādot atjaunojusi valsts mežus 10 700 tūkst. ha platībā, iestādot 28,6 miljoni jauno kociņu. Šogad plānots atjaunot ap 12 000 ha, iestādot vairāk nekā 31 miljonu stādu.

Pērn 278 ha platībās mežs atjaunots mašinizēti. Šogad mašinizēti paredzēts iestādīt mežu 1120 hektāru platībā. Savukārt tradicionāli jeb stādot ar rokas darba instrumentiem paredzēts atjaunot mežu 10 567 hektāru platībā, bet ieaudzēt mežu un/vai plantāciju mežu – 370 hektāros.

Strādās astoņas meža stādīšanas mašīnas

Šogad Latvijas valsts mežos tiks iestādīti 17,7 miljoni priedes stādi, 10,6 miljoni egļu stādi, 2 miljoni bērzu stādi un apmēram 600 tūkstoši melnalkšņa stādu. Šajā gadā no mežā iestādītiem stādiem  59 % būs ietvarstādi, 32 % – stādi ar uzlaboto sakņu sistēmu un 9 % – kailsakņi. Šajā gadā LVM Mežkopība uzsāk plašu meža stādīšanu ar mašīnām. Uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās strādās astoņas meža stādīšanas mašīnas, katrā reģionā pa vienai.

«Kopumā dažādos atjaunošanas veidos, pērn valsts meži atjaunoti 16,1 tūkstošu ha platībā. Pagājušā gada viens no meža stādīšanas izaicinājumiem bija pavasarī, kad neierasti agri – jau februārī – uzsākām mašinizēto stādīšanu, bet nepastāvīgo laikapstākļu dēļ pilnvērtīgi meža stādīšanas darbus varējām turpināt tikai aprīlī,» norāda Dace Ozola, LVM meža atjaunošanas un kopšanas vadītāja.

Priežu stādiem praktizē dubulto aizsardzību

Lai pasargātu skuju koku stādījumus no smecernieku bojājumiem, LVM kokaudzētavās veic jauno stādiņu aizsardzību. Jau vairākus gadus 1/3 daļa no skujkoku stādiem tiek aizsargāta ar videi draudzīgiem aizsarglīdzekļiem – «Conniflex» un «Woodcout» (smilts un līmes maisījums) un ar «Ecovax» (vasks). 

Ne tikai smecernieks, bet arī pārnadži  bojā iestādītos kociņus. Pārnadžu nodarīto bojājumu apjomi jaunaudzēm ar katru gadu pieaug, tāpēc pērn LVM veica jauno kociņu pumpuru aizsardzību atjaunotajās platībās 18 tūkstošos hektāru, bet jaunaudžu stumbru aizsardzību – 4,4 tūkstošos hektāru.

Uzņēmums praktizē, ka jau kokaudzētavās daļa no priežu stādiem tiek apstrādāti kombinējot divus aizsardzības līdzekļus – gan pret smecernieku (ar «Conniflex»), gan pret pārnadžu bojājumiem (ar «Trico»).

Izkopj jaunaudzes 62.1 tūkst. hektāru platībā

Lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus augstvērtīga un veselīga meža augšanai, LVM apsaimniekotajā teritorijā regulāri tiek veikti jaunaudžu un agrotehniskās kopšanas darbi.

Pērn ir izkoptas jaunaudzes 62.1 tūkstošu hektāru platībā, t.sk. agrotehniskā kopšana jeb lakstaugu un puskrūmu novākšana ap mērķa sugas kokiem veikta 30,7 tūkstošu hektāru platībā un jaunaudžu kopšana 31.4 tūkstošos hektāru.

Kopš LVM dibināšanas apritējis 21 gads, šo gadu laikā īstenota ilgtspējīga mežu apsaimniekošana 1,63 miljonu hektāros valsts mežu zemes, no kuras 1,41 miljons hektāru ir mežs. Šajā laikā veikta meža atjaunošana 242 tūkstošu hektāru platībā.

 «Pandēmijas ierobežojumi valstī negatīvu ietekmi uz mežu atjaunošanas un kopšanas gaitu neradīja, gluži pretēji: bija vērojama papildus darba spēka pieejamība. Mežs ir ne vien drošākā vieta atpūtai, bet arī pateicīgākā darba vide. Līdz ar to mežu stādīšanas pavasara sezonu vairākos reģionos pabeidzām krietni agrāk, nekā citus gadus un kopšanu veicām savlaicīgi un plānotajos apjomos,» norāda Dace Ozola, LVM meža atjaunošanas un kopšanas vadītāja.

Mežsaimniecisko darbu piedāvājums aug

Kā rāda ikgadējā AS «Latvijas valsts meži» (LVM) atklātā konkursa par meža atjaunošanas, kopšanas un aizsardzības pakalpojumu sniegšanu rezultāti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no 69 līdz 96 pieaudzis fizisko personu iesniegto piedāvājumu skaits. Tāpat no 25 līdz 37 pieaudzis uzņēmēju skaits, kuriem nav iepriekšēja sadarbības pieredze ar LVM. Konkursa rezultātā noslēgti iepirkuma līgumi 469 iepirkuma daļās ar 149 uzņēmējiem.

Ik gadu LVM izsludina atklātu konkursu ar iespēju ikvienam saimnieciskās darbības veicējam pieteikties un strādāt kopā, lai sasniegtu izvirzīto mērķi – izaudzēt ražīgu, veselīgu mežu, ko augšanas laikā novērtē dabā gājēji un meža velšu vācēji, bet, sasniedzot ciršanas vecumu, audze nes lielāko ekonomisko labumu valstij, tātad – Latvijas iedzīvotājiem.

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.