Jau pirmajā darbības gadā institūtā strādāja 60 darbinieki, no tiem 38 zinātnieki – ķīmiķi, mežkopji un koksnes apstrādes speciālisti. Par vienu no centrālajām personībām institūta attīstībā kļuva profesors Arvīds Kalniņš.
Astoņās desmitgadēs LVKĶI pētījumu loks ir būtiski paplašinājies – no agrīniem lignīna un celulozes struktūras pētījumiem līdz mūsdienīgām biorafinēšanas tehnoloģijām, biokompozītu izstrādei, koksnes aizsardzībai, granulēšanai, funkcionālu materiālu radīšanai u.c. Daudzi no šiem risinājumiem ieviesti praksē, veicinot jaunu produktu komercializāciju un uzņēmumu attīstību Latvijā. Mūsdienās institūts ir nozīmīgs bioekonomikas un materiālzinātnes kompetences centrs Baltijā, kura pētniecība orientēta uz efektīvu resursu izmantošanu, aprites ekonomikas principiem un Eiropas pētniecības prioritātēm.
Nozīmīgu ieguldījumu institūta attīstībā devusi pētniecības infrastruktūras modernizācija – ar Eiropas Savienības atbalstu atjaunota galvenā ēka, izveidots pilotiekārtu angārs un paplašinātas analītiskās iespējas ar modernām hromatogrāfijas un spektroskopijas iekārtām. Pilotmēroga pārstrādes līnijas ļauj paaugstināt tehnoloģiju gatavības līmeni līdz TRL 4–5, nodrošinot ceļu no laboratorijas līdz industriālai ieviešanai.
Nākotnē institūts plāno pievērst būtisku uzmanību pētniecības infrastruktūras turpmākai attīstībai, ieguldot mākslīgā intelekta risinājumos balstītos rīkos un modernās analītiskās tehnoloģijās, kā arī veidojot kopīgas pētniecības laboratorijas ar industrijas partneriem. Avots: LVKĶI