Latvijas Meža īpašnieku biedrības konkurss «Sakoptākais mežs 2024» finiša taisnē

Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētā konkursa «Sakoptākais mežs» žūrija, izvērtējot visus konkursam iesniegtos pieteikumus, ir izvirzījusi desmit meža īpašumus cīņā par «Sakoptākā meža» titulu.

Konkursanti tiek vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Konkursa dalībniekus šogad vērtēja 12 žūrijas locekļi.

Konkursa balvu fondā šogad ir praktiski pielietojams motorinstruments jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla ieguvei, kas tiks sadalīti starp trīs visaugstāk novērtētāko meža īpašumu saimniekiem. Tāpat trīs visaugstāk novērtētie īpašnieki tiks nominēti prestižajai meža nozares gada balvai «Zelta čiekurs,» – nominācijā «Par ilgtspējīgu saimniekošanu».

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: «Ir pagājuši 8 gadi  kopš pirmā konkursa «Sakoptākais mežs» rīkošanas. Šo astoņu gadu laikā esam sastapuši daudz lielisku meža īpašnieku. Latvija sakopta un pārtikusi nekļūst pati no sevis, sakoptu un pārtikušu  Latvija var radīt un rada cilvēki, kuri iegulda savu darbu, kopjot savu zemes stūrīti, savu īpašumu.»

49.5 hektāru lielajā dzimtas īpašumā «Pumpuri» saimnieko Harijs Zentelis. Harijs meža apsaimniekošanā ir guvis pieredzi nu jau 40 gadu garumā un pret savu īpašumu attiecas ar lielu mīlestību un rūpēm, tā veidošanā pielietojot dabisku pieeju: «Kur aug mežs – aug mežs! Kur labāk būt laukam – būt laukam, saglabājot dabas vērtības. Mana sirds, kur ir zeme un iesaiste tās kopšanā.»

Jaunpils pagastā konkursa žūrija devās apskatīt mežsaimnieka Ginta Nordena īpašumu «Struteles», kurā Gints saimnieko jau trīsdesmit gadus. «Struteles» ir no vecvecākiem mantots īpašums, kurā  ik dienas tiek ieguldīts smags darbs, lai īpašumu arī nākamajām paaudzēm nodotu skaistu un sakoptu: «Mežu var izkopt skaistu kā parku vai retu kā parku. Mēs pieturamies pie viedokļa, ka mežam jābūt skaistam kā parkam. Ja no meža grib kaut ko ņemt, tad jāmāk arī dot – sakopjot to.»

Savukārt īpašumā «Eži un Žūžas», kura kopējā platība ir 26.8 hektāri, saimnieko Dāvis Zelmenis. Daļu īpašuma Dāvis ir mantojis, savukārt otru daļu iegādājās 2021. gadā. Saimniekam patīk eksperimentēt un meklēt dažādus saimniekošanas risinājumus: »Es mežā nesaimniekoju pēc viena modeļa – katrai audzei meklēju savus risinājumus. Man patīk, ja ir sakopts īpašums – es varu uz to atvest savu ģimeni vai draugus un redzēt, ka viņi kļūt laimīgāki un uzlādētāki,» stāsta Dāvis.

17 hektāru lielajā dzimtas īpašumā «Dzimtenes» kopā ar sievu saimnieko Andrejs Kalniņš. Ejot pastaigā caur saimnieka īpašumu, ir teju sajūta, ka dodies pastaigā caur parku – mežs ir ļoti dažāds un kopts, tajā sastādīti melnalkšņi, egles, bērzi un priedes, un ik uz soļa redzams Andreja un Birutas ieguldītais darbs.

Nītaures pagastā konkursa žūrija devās apskatīt mežsaimnieka Reiņa Pickas 48 hektāru lielo dzimtas īpašumu. Reinis ir īpašuma «Lejas Tēviņēni» saimnieks jau kopš četru gadu vecuma un saimnieko tajā kopā ar tēvu Kasparu: «Mežu vecvectēvs atstāja mantojumā. Mēs paši ar tēvu veicam gan atjaunošanu, gan kopšanu un meža izstrādi, atsevišķo gadījumos piesaistot mežizstrādes veicējus.»

Lejasciema pagasta «Kraujiņās» saimnieko Uno Anže ar ģimeni.

Īpašumā «Zīles», kas atrodas Jēkabpils novadā, saimnieko Artūrs Akmens: «Man patīk, ja es brīvdienās varu atnākt uz savu mežu un ieraudzīt to skaistumu…»

Savukārt 16,91 hektāru lielajā īpašumā «Zilgalvji» saimnieko Arnis Gailis: «Manuprāt, mežs ir jāapsaimnieko. Tas rada paliekošu vērtību dabā, tie ir sagatavoti materiāli, kas tālāk tiek izmantoti.»

Vineta Kalve

* Turpinājums no MA 350