«Latvijas lepnums 2021» balvu iegūst kokamatniecības skolotājs

18. novembrī Latvijas dibināšanas dienā «Latvijas lepnums 2021» pasniegšanas ceremonijā balvu ieguva kokamatniecības skolotājs.

«Latvijas Lepnums» laureāts Alvids Pupšis šogad ieguvis balvu nominācijā «Skolotājs». Viņš vada bezmaksas kokamatniecības nodarbības, rīko talkas un mācības bērniem.

Māca zināšanas par kokamatniecību

Pēc profesijas Alvids ir veterinārārsts, bet dzīvē iekārtojies tā, ka otra dienas puse viņam ir brīva un to viņš velta sabiedriskajam darbam, Saldus novada Ezerē vadot bezmaksas kokamatniecības nodarbības. Viņš pašmācības ceļā iemācījies darināt koka skulptūras, kas tagad rotā teju jebkuru Ezeres sētu. «Es mācu amatu, kā var no vienkāršām lietām, teiksim, no dēlīša ar vienkāršākajiem instrumentiem kaut kādu lietu uztaisīt. Jo laukos jau to zina, ka nodarbību iespēju nav. Viss ir ap Saldus pilsētu. Ir ļoti daudz mazturīgas ģimenes, viņiem nebūs tā iespēja izbraukāt. Tāpēc es cenšos dot iespēju, ka viņiem tepat mājās ir nodarbības.»

Savas zināšanas viņš nodod dažādu paaudžu cilvēkiem, kuriem tas kļūst ne vien par hobiju, bet maizes darbu: «Es vēlos, lai cilvēki, atbraucot uz Ezeri, nesaka, cik labi, ka jūs dzīvojat blakus mežam. Ka mūsu vēsturisko parku nosauc par mežu. Tas man ir vissāpīgākais, ko var dzirdēt. Tas man bija viens no stimuliem, ka es gāju, ņēmos un palīdzu visu šo dabūt augšā. Jo citādi, ja šo parku sauc par mežu, tas ir vislielākais apvainojums man,» stāsta Alvids.

Māca stādīt kociņus vietējiem bērniem

«Nu, nākat, skatieties, kā kociņš ir jāstāda. Paņemam vispirms otrādi, šādā veidā, izņemam ārā no podiņa un tad liekam kociņu iekšā zemītē. Iestādām tik dziļi, cik to ir paredzēts stādīt. Pārāk dziļi nedrīkst stādīt tādu kociņu. Un tad pieberam zemīti klāt un spiežam iekšā,» kā stādīt kociņu vietējiem bērniem rāda Alvids. «Koki ir mūsu nākotne. Bērni viņus stāda sev. Mēs tos pilnā ziedēšanā jau vairs neredzēsim, jo tad, kad koki būs izauguši, tad bērni būs manā vecumā,» nosaka Alvids.

Tāpat viņš organizē arī talkas, kurās tiek sakārtota Ezeres pagasta teritorija. «Ja nedarīšu es, nedarīs neviens. Kādam ir jābūt, kurš velk vilcienu uz priekšu. Es uzskatu, ka Ezerē kādam ir jāuzņemas iniciatīvu, un jādzen tos visus darbus uz priekšu, lai mums tiešām būtu tā, kā savās mājās – viss sakārtots. Jo lielākā daļa cilvēku pasaka: «Man to nevajag!» Bet man gribas, lai bērniem būtu nākotne. Ja bērni ir ieguldījuši savu darbu, viņi to nekad nepostīs. Līdz ar to es bērniem mācu un cenšos radīt apziņu, ka savas mājas ir jākopj, jāmīl sava dzimtā vieta,» stāsta balvas «Latvijas Lepnuma» nominācijā «Skolotājs» ieguvējs, norādot, ka tic bērniem un stiprām ģimenēm.

Mudina bērnus izmēģināt jaunas lietas

Alvids ir arī biedrības «Ezeres makšķernieku klubs» valdes priekšsēdētājs, kas kopš 2014.gada organizē vasaras nodarbības – apmācības makšķerēšanā bērniem. Tagad jau atkal paaudzes ir nomainījušās un izauguši diezgan spēcīgi makšķernieki, kas arī lielās karpas makšķerē.

Vaicāts, vai tagadējos bērnus neesot grūti atraut no digitālajām ierīcēm, viņš atzīst, ka sākumā ir. Taču tad bērni ir jāpamudina izmēģināt jaunas lietas, atrast savu vaļasprieku, lai bērns izdara savu izvēli, citādāk viņš jau nepamēģinās. «Lai atnāk pie manis. Bērniem, kad pastāstu par koka amatniecību, acis zib, kad viņi ierauga tos darbiņus… Mums arī kopijas stāv, ja bērni ierauga, tad viņi arī grib. Tas var būt jebkas – koka lidmašīna, Lieldienu zaķītis,» saka Alvids, atzīstot, ka ir grūti apmācīt visus gribētājus – paredzētais 20 apmācāmo bērnu pulks mēdz sasniegt 25 un pat vairāk. Taču, pieaugot un beidzot pamatskolu, atkal mainās paaudzes, jo jauniešiem parādās citas intereses. «Tad jau sākas laiks, kad mainās intereses. Tad bērni nāk un saka: «… es tā kā vairs negribētu, Tu nebūsi dusmīgs?» Es saku: «Nē, vienkārši jūsu laiks ir beidzies, jo jums ir cita domāšana, citas darīšanas.»

Lai arī attālinātās mācības ieviesa savas korekcijas, Alvids nav pārtraucis nodarbības nevienu dienu. «Tagad ir vēl viens pluss. Bērniem ļoti gribas ar tēvu pastrādāt un ir iespēja tos darbiņus veidot kopā ar vecākiem. Vienīgais tas, ka tēviem ir jāpelna naudiņa, bet tās divas stundiņas laika brīvdienās viņi jau varētu atlicināt. Ir bērni, kas atnāk un saka, ka tētis nevar, jāstrādā.

Māca norūdīt pacietību

Kad lielie bērni atgriežas mājās, apciemot vecākus, tad arī pie Alvida atskrien, gatavi palīdzēt ar darbu, piemēram, parkā. «Tas patriotisms jau tā arī ieaudzinās, ja mājas sakārto, tad arī visu apkārt gribēsies sakārtot,» saka Alvids. Parks pastāv tikai gadu, bet cilvēki pat no tālienes jau brauc to apskatīt. Pēc pieciem gadiem – 2025.gadā, plānots, ka parkam jābūt gatavam. «Pats braucu turp, kad kaut kas vēl jāpielabo, pats uzstādu un cilvēki nāk un prasa, kādas ir idejas. Kaut kas jau ir jādara. Cilvēkam ir divas rokas un divas kājas, tās ir jākustina,» ir pārliecināts Alvids.

Pirms balvas saņemšanas uz skatuves Alvids teica, ka vetārsts viņam ir maizes darbs, bet bērni un viņu skološana – dvēseliskā puse. «Cenšos bērniem dot visu labāko, nekad nevienu nešķirot, ja bērns ir no nelabvēlīgas ģimenes, atdošu viņam pēdējo zeķi. Mācu bērniem, ka ikvienam pašam sava pacietība ir jānorūda, ne visi esam galdnieki, bet amatnieks var būt jebkurš,» viņš ir pārliecināts.

Pasniedzot balvu bijusī audzēkne Ketija Černika visu Ezernieku jauniešu vārdā pateicās Alvidam:»Paldies par to, ko dari.» Viņa arī norādīja, ka Alvids allaž atrod pareizos vārdus, motivē un saka saviem audzēkņiem, lai viņi nekad nepadodas, pat apbalvo par vismazāko noķerto zivtiņu. Viņa novēlēja, kaut Latvijā būtu vairāk tādu tēvu un skolotāju kā Alvids, kas iedvesmo.

Valsts prezidenta uzruna

Valsts ir daudzu cilvēku rīcības kopsumma. No sabiedrībā pastāvošās vērtību sistēmas izriet mūsu attieksme un rīcība kā mazās, tā lielās lietās.

Latvijā ir daudz atbildīgu un pašaizliedzīgu pilsoņu, kuri sniedz atbalstu saviem līdzcilvēkiem. Cilvēkos, kuriem rūp līdzcilvēki un kuriem ir svarīgi augstāki ideāli, balstās mūsu sabiedrības, nācijas un valsts dzīvotspēja. Labie piemēri no mūsu pašu cilvēku dzīvēm emocionāli uzlādē un iedvesmo visu sabiedrību, īpaši jau šajā pārbaudījumu un nedrošības laikā.

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.