Latvijā – trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ES

«Lielākais energoresursu patēriņš 2021. gadā bija koksnes un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, kas sastādīja 54% no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā.

Tas nozīmē ka gandrīz puse rūpniecības izaicinājumu ir mūsējie.» Tā 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konferencē 3. novembrī teica Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, iepazīstinot ar Latvijas skatījumu atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā.

Ir dažas vecas lietas, kuras paceļas jaunās skaņās

Runājot par Latvijas energobilanci, kopējais energoresursu patēriņš 2021. gadā Latvijā bija 193 petadžouli 2(PJ), kas ir par 4,9 % vairāk nekā 2020. gadā. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājies par 5,7 % un 2021. gadā bija 21%. AER patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 14,9% un 2021. gadā bija 41,3%.

Latvija tuvojas tam, ka līdz 2030. gadam sasniegs atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas īpatsvaru 50% apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Šobrīd mēs tālu no šī mērķa neesam. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā, kas 2021. gadā bija 41,13 % (ES vidēji 22,09%).

Kā mēs izmantosim zemi turpmāk

Cik mēs efektīvi izmantojam zemi? Kāds ir ienākumu līmenis no šīs zemes apsaimniekošanas? Kāpēc zemes izmantošanu apskatam jaunās skaņās? Tādēļ, ka par katru pakalpojumu ir jāsaņem atbilstoša samaksa, bet šobrīd vēl joprojām ir zeme, kas neko neražo. Ja līdz šim zeme tika izmantota mežsaimniecībā un lauksaimniecībā, tad, šobrīd ar dabas atjaunošanas regulas priekšlikumu, parādās trešais patērētājs, kas līdz šim nav bijis – sabiedrības pieprasīts ekosistēmu pakalpojums, kas pašlaik nav tirgū, tam nav normālas cenas, ir tikai kompensācijas. Lai atrisinātu zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora uzstādītos mērķus, ņemot vērā, ka kopā ar lauksaimniecību uz 2035 gadu jākļūst klimatneitrāliem, vispirms jātiek skaidrībā, uz kuras zemes rēķina mēs to darīsim.

Svarīgākais ir ticama informācija, uz šīs informācijas bāzētas analīzes un prognozes, uz prognozēm balstīti scenāriji, tādi, kas ir izdevīgi Latvijai. Par katru pakalpojumu ir jāsaņem atbilstoša samaksa.

Izaicinājums Latvijai – paredzams, ka mežsaimnieciskai ražošanai pieejamās platības nākotnē samazināsies. Visi Eiropas nozīmes mežu biotopu veidi saskaņā ar Nacionālo ziņojumu Latvijā ir sliktā stāvoklī, tas nozīmē, ka atjaunošanas pasākumi būs jāīsteno visiem biotopu veidiem. Jāapzinās, ka šiem procesiem būs būtiska ietekme uz mežsaimniecību. Paredzēts, ka katrai Eiropas Savienības dalībvalstij būs jāveic Nacionālā atjaunošanas plāna izstrāde.